Paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa dēļ jelgavniekam bail pazaudēt no vectēva mantoto zemi
Uz vectēva mantoto zemi Jelgavas pusē Aigars dodas gada siltajos mēnešos, lai teritoriju sakoptu un baudītu atpūtu pie dabas. Reizi gadā Aigars maksā nekustamā īpašuma nodokli – ja līdz šim summa svārstījusies ap 130 eiro, tad pēdējais rēķins licis ieplest acis.
"Man ir jāmaksā 1123 eiro!" stāsta Aigars. Situācija bijusi šāda: kaimiņi piedāvājuši nopirkt no Aigara mazu zemes gabalu, viņš piedāvājumam piekritis. Pēc zemes gabala pārdošanas Aigars noskaidrojis, ka viņa platība pielīdzināta neapgūtai apbūves zemei, kas arī sadārdzinājis nekustamā īpašuma nodokļu likmes apmēru. Aigars tuvākajā nākotnē neplāno zemi apbūvēt, tāpēc nesaprot, kāpēc mainīts zemes lietošanas mērķis.
Valsts ieņēmumu dienestā skaidro, ka nekustamā īpašuma nodokļu likmju piemērošana ir tikai un vienīgi attiecīgās pašvaldības jautājums. Šajā gadījumā Jelgavas pilsētas dome šo nodokli piemēro un iekasē. Pašvaldības pārstāve Sandra Ozola skaidro, ka dome mainījusies lietošanas mērķi uz neapgūtu apbūves zemi. Tas nozīmē, ka zemei nav izbūvēta infrastruktūra, kas arī atbilst patiesībai – līdz šim zeme definēta kā dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme. Aigars vēlējies iesniegumu pārsūdzēt, lūdzot saglabāt dabas pamatnes teritoriju, kuru apbūvēt nav plānots.
Sandra Ozola
Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāve
Mēs nevarējām atstāt šo zemi kā dabas pamatni, jo dabas pamatne pēc noteikumiem ir neapbūvējama teritorija, bet viņa īpašums ir apbūvējams.
Mainoties lietošanas mērķim, mainās arī kadastrālā vērtība. Kas interesanti, blakus esošajiem gabaliem, kas pēc būtības ir līdzīgi, joprojām ir vecais lietošanas veids – dabas pamatne. Iespējams, šo situāciju var risināt tiesā, jo pašvaldība norāda, ka mainīt lietošanas mērķi neesot iespējams.
