"3×3" nometņu izveidotāja: nometnes ārzemēs palīdz latvietību saglabāt, bet Latvijā – novērtēt
Šķiet, par "3×3" pasaules latviešu nometnēm, kas ik gadu notiek gan Latvijā, gan Amerikā un citās valstīs, dzirdējis ir teju katrs, un daudzi šo nometņu burvību ir izjutuši "uz savas ādas" kā dalībnieki.
Šajos saietos tiek koptas latviskās tradīcijas un veicināta ģimeņu stiprināšana. Šovasar "3×3" nometnes Latvijā norisinās jau 27. gadu, nākamā sāksies jau rīt, Salacgrīvā. Pirms daudziem gadiem ideja par šādas nometnes nepieciešamību dzima trimdā dzīvojošai latvietei Līgai Rupertei, ar kuras rūpēm un atbalstu šī kustība joprojām ir dzīva.
Tie, kuri zina Līgu Ruperti, zina arī, ka otrs vārds, kurā viņu godā ir "3×3 kustības mamma". Līga ir dzimusi Latvijā, bet Otrā pasaules kara laikā ar ģimeni devās bēgļu gaitās, visu mūžu nodzīvojusi Amerikā, kur pirms teju 40 gadiem Līgai radās ideja, gluži kā nepieciešamība, radīt vietu, kur trimdas latviešiem sanākt kopā, nedēļu padzīvot latviskā vidē un kopt latviskās tradīcijas.
Es arī domāju, ka ir ļoti grūti vecākiem audzināt bērnus divās kultūrās, tas ir liels darbs. Es domāju, ka šiem vecākiem būtu nepieciešams nākt kopā un dalīties domām, pateikt, kā es to darīju, kā tu dari. Mēs mācījāmies viens no otra, un cilvēkiem interesēja mūs kultūra, kas ir bagātīga un tā sajūta, ka mēs piederam vienai saimei.
"3×3" nometnes ASV iesākās 1981. gadā, bet 9 gadus vēlāk, kad gaisā virmoja Latvijas neatkarības vēsmas, tā pirmo reizi tika sarīkota arī te, Madlienā.
Tas bija mūsu sapnis, bet mēs toreiz apzinājāmies, ka tas ir nereāls sapnis. Kāda bija sajūta, kad pirmā nometne notika? Toreiz bija sajūta, ka tagad sapnis ir piepildījies, ka vairāk nav ko vēlēties.
Taču Līgas sapnis daudzkāršojās. Kopš tā laika Latvijā ik vasaru notiek divas "3×3" nometnes. Ik gadu saieti tiek rīkoti arī ASV, Austrālijā, Anglijā, un Īrijā. Tajās piedalās trīs paaudzes – bērni, vecāki un vecvecāki, lai nedēļas laikā kopā mācītos kādu seno arodu un paplašinātu zināšanas par mūsu tautas kultūru.
Mēs ļoti mēģinām veicināt to, ka "3×3" būtu atvērts visiem, ka mēs būtu toleranti viens pret, ka mēs radītu tādu draudzīgu, pieņemošu vidi un tajā pašā laikā intelektuālu stimulējošu. Kā jau es parasti saku, – "3×3" ārzemēs palīdzēja latvietību saglabāt, un Latvijā novērtēt.
Cilvēki mēdz teikt, – es mīlu šo zemi, Latviju, bet ne valsti. Pēc Līgas domām, tie ir nešķirami jēdzieni, turklāt ne visām mazām tautām ir tāda privilēģija kā mums,- sava valsts.
Pēc Līgas domām, vajadzība pēc savas tautas un kultūras sakņu apzināšanās pieaug. Ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem tās dod iespēju sasmelties latviskumu, tepat Latvijas iedzīvotājiem – uzlādēt savas latviskās baterijas visam gadam.
Ārzemēs dzīvojošo latviešu skaits arvien pieaug, un vajadzība pēc "3×3" nometnēm arī, piemēram, nākamgad pirmo reizi šis saiets notiks arī Vācijā.
"3×3" ir tilts mums uz latvietību. Viņiem ārzemēs tas ir nepieciešams, lai būtu šī piederības grupa, saglabātos šī saite ar Latviju, lai viņi paplašinātu savas zināšanas par Latviju un latvietību, lai viņi apzinātos, ka arī šeit viņiem ir savieši, citi "3x3nieki".
"3×3" ir fenomens arī tādēļ, ka jebkura vecuma dalībnieks, tajā atrod kaut ko priekš sevis. Turklāt nometnes pēc savas uzbūves nav sastingušas, bet mainās līdzi laikam. Līga par īpašu vērtību sauc jaunu cilvēki iesaisti to rīkošanā.
Šovasar viena "3×3" nometne jau aizvadīta Rūjienā, savukārt rīt vairāki simti latviešu no tuvākām un tālākām zemēm, kā arī Latvijas tiksies saietā Salacgrīvā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
