9. klasi joprojām varēs pabeigt ar "minimālām" zināšanām – prasību slieksnis netiks celts

Savulaik 9. klašu centralizēto eksāmenu nokārtošanai pietika pat ar 5% vērtējuma sasniegšanu. Šobrīd tie ir 10%, un bija plānots, ka šogad līmeni paaugstinās līdz 15%. Taču plāns neīstenosies. Īsi pirms eksāmeniem – Izglītības ministrija (IZM) tomēr piedāvā saglabāt latiņu līdzšinējā līmenī.

"Šis paziņojums bija negaidīts. Ja pirms gada uzdevām jautājumu, vai pēc gada pacelsim slieksni, atbilde bija – jā, jā!" vērš uzmanību Saeimas deputāts Česlavs Batņa (AS).

Šajā mācību gadā 9. klasēs mācību vielu atkārtoti apgūst teju 700 skolēnu, kuri iepriekšējā eksāmenu sesijā izkrita kādā no pārbaudes darbiem.

Paaugstinot vērtējuma slieksni, varētu palielināties arī to 9. klašu skolēnu skaits, kas gala pārbaudes darbus nenokārtos, teic ministre Dace Melbārde (JV): "Jāatzīst, ka gada laikā neesam izdarījuši pietiekami, lai mēs varētu nodrošināt vajadzīgo atbalstu jauniešiem, kas ar neapmierinošu atzīmi nokārto centralizētos eksāmenus."

"Izglītības ministrija redzēja tos datus ar iespējamajiem nenokārtojošajiem eksāmeniem. Rezultātā tas ir vieglākais risinājums, kā īstenot," norāda Batņa.

Saeimas izglītības komisijā par šo jautājumu diskutē jau pusotru gadu. Tur arī izskan bažas, ka pēc gada atkal attapsimies tajā pašā situācijā.

"Šajā gadījumā jauniešiem tas būtu signāls tam, ka ar minimālām zināšanām, kas viņiem ir, pietiek, lai pabeigtu 9. klasi," pauž Batņa.

Minimālā vērtējuma slieksni līdz 15% – ministrija tagad solās celt nākamajā mācību gadā. Pirms tam gan esot jāatrisina jautājums ar atbalsta personāla klātbūtni skolās, kas pedagogiem palīdzētu strādāt ar bērniem, kam ir dažādi mācīšanas ātrumi, kā arī – otra būtiska lieta: ir vajadzīgs agrīnāks monitorings.

Proti, jābūt plašākai informācijai par to, kādi ir skolēnu sniegumi dažādos vecuma posmos, lai varētu ātrāk reaģēt, nevis 9. klasē secināt, ka daudziem nav pietiekamas zināšanas, lai viņi nokārtotu eksāmenus.