Vai centralizēto eksāmenu ir pārāk daudz? Šāds jautājums tagad nonācis arī līdz Saeimai

Šobrīd 9. klašu absolventiem ir jākārto trīs centralizētie eksāmeni – latviešu valodā, matemātikā un kādā no svešvalodām, kas visbiežāk ir angļu valoda. Ministrijā gan tagad piedāvā no eksāmena svešvalodā devītajās klasēs ne gluži atteikties vispār, bet turpmāk to vairs nevērtēt centralizēti.

"Svešvalodu atstāt kā valsts pārbaudījumu, kuru var labot pašvaldībā uz vietas. Attiecīgi tad atvieglojot šo vērtēšanas procesu un vērtētāju piesaisti," saka IZM Valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere.

Ministrijā pauž, šāds solis tiek apsvērts, jo saprasts, ka papildu centralizētie eksāmeni pamatīgi noslogo vērtētājus, bērni un vecāki sūdzas, ka pārbaudes darbu rezultātus tie uzzina vēlu. Turklāt ministrija arī secinājusi – svešvalodas eksāmena vērtējumu neprasa ne vidusskolas, ne profesionālās skolas.

"Tad ir jautājums – ja īstenībā, ejot to nākamo soli izglītībā, man to svešvalodas eksāmenu neprasa, tad vai mums vajag lūgt izglītojamajiem to kārtot? Proti, vai tas centralizētais eksāmens sasniedz savu mērķi? Jo mēs jau tagad redzam, ka mūsu skolēnu vērtējums svešvalodās ir augsts, mūsu skolēni labi pārvalda svešvalodas," norāda Izglītības ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (JV).

Taču vēl plašākās izmaiņas tiek piedāvāta vidusskolēnu eksaminācijā.

Šobrīd 12. klašu absolventiem ir jākārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un divi eksāmeni augstākajā līmenī. Tagad piedāvā samazināt obligāti kārtojamo centralizēto eksāmenu skaitu līdz diviem obligātajiem optimālā līmeņa eksāmeniem latviešu valodā un matemātikā un vienam augstākā līmeņa eksāmenam, kas var būt arī matemātika vai latviešu valoda – tātad vidusskolu varētu pabeigt arī ar diviem eksāmeniem.

"Jā, 12. klasē mums šobrīd ir lielāks centralizēto eksāmenu skaits, un tas uzliek lielāku slogu kā pedagogam, tā izglītojamajam. No vienas puses, izskan, ka eksāmens ir kā tāds stimuls mācīties, sagatavoties labāk un arī skolu pabeigt labāk. Bet, no otras puses, mēs dzirdam, ka ir augstskolas, kurām nemaz nevajag to centralizēto eksāmenu tajā papildu priekšmetā, ko skolēns var izvēlēties. Un tad ir jautājums, kāpēc vajag tik daudz centralizēto eksāmenu?" vaicā Amatniece.

Trešdien ar savu piedāvājumu Izglītības ministrija iepazīstināja arī Saeimas izglītības komisijas deputātus. Kamēr daļa parlamentāriešu pauda, ka ideju pilnībā atbalsta, izskanēja arī kritika par to, ka piedāvājums nav kārtīgi apspriests un šī ir jau kārtēja reforma izglītībā, kuru vēlas sākt, iepriekšējās nepabeidzot.

"Mēs jau iepriekš esam tik daudz sastrādājuši, ka pedagogi aizvien karas augšā. Mēs dzirdam par šo mācību materiālu un vienotas metodoloģijas katastrofālu trūkumu. Bet mēs vēl kaut ko ķeramies un gramstāmies gar eksāmeniem," saka Saeimas Izglītības komisijas deputāts Edgars Tavars (AS).

"Mēs tā spēlējamies. Pirms trim gadiem bija varbūt tā, tagad tā, tad nāks nākamie un varbūt pielems citādāk. Kur palikt ar to visu tālāk skolai, kā saplānot, kā izdarīt, kā pārmainīt?" jautā Saeimas Izglītības komisijas deputāte Ilze Vergina.

Kritiski par ideju ir arī darba devēji. Tie uzskata, eksāmens ir labākais veids, kā mērīt izglītības kvalitāti, un, valsts pārbaudes darbu skaitu samazinot, var tikt palaists garām brīdis, kad kaut kas sāk pasliktināties.

"Eksāmens, protams, ir tā sarkanā trauksmes lampa, kas ziņo, ka kaut kas nav kārtībā. Atsakoties no tās sarkanās lampas, mēs pārceļam milzīgu skaitu jauniešu darba tirgū, kur viņi nevar nopelnīt to algu, ko vēlas, ne arī saņemt tos pakalpojumus, ko tie vēlas," teic LDDK Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko.

Ministrijā gan pauž – skolēnu sniegumam aizvien ir plānots sekot līdzi kā vidusskolā, tā pamatskolā, "pēc rotācijas principa" rīkojot monitoringa darbus tajos mācību priekšmetos, kas attiecīgajā brīdī būs valsts prioritāte. Tāpat Izglītības ministrijā uzsver – šobrīd vēl nav nosprausts termiņš, kad piedāvātās izmaiņas eksaminācijā varētu ieviest.