9. maijs kļuvis par galvenajiem mazākumtautību svētkiem Latvijā, liecina jaunākie dati

Rīgā, Uzvaras parkā, sākušies sagatavošanās darbi 9. maija svinībām. Dati liecina, ka 9. maijs, kurā liela daļa Latvijas iedzīvotāju atzīmē Padomju Savienības uzvaru pār hitlerisko Vāciju, kļuvis par galvenajiem mazākumtautību politiskajiem svētkiem Latvijā.

2016. gada 7. maijā 21:08

LNT Ziņas/Skaties.lv

Padomju armijas uzvaru mazākumtautību pārstāvji Latvijā izvēlas svinēt krietni biežāk nekā oficiālos valsts svētkus – Latvijas proklamēšanas dienu 18. novembrī un Neatkarības atjaunošanas dienu 4. maijā.

9. maiju Latvijā svin 73% mazākumtautību pārstāvju, 18. novembri – 46%, bet 4. maiju – 24%, liecina Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījums.

Institūta pētniece Inese Šūpule norāda, ka 9. maija svinēšanas tradīcijas Latvijā tagad pamatīgi atjaunojušās. "9. maija svētki masveidā tika sākti svinēt tikai sākot no 2005. gada, līdz ar Putina politiku, kas bija vērsta tieši uz šo ārvalstīs dzīvojošo "tautiešu" atbalsta politiku, un tad arī parādījās šīs Georga lentītes," pauž pētniece.

"Protams, jautājums ir cits – kāpēc Latvijas valstij neizdodas piesaistīt mazākumtautības tik plaši svinēt 4. maiju un 18. novembri? Te ir vairāki aspekti, pirmkārt ir ļoti kritiskā attieksme pret valdību, pret valsts varu. Taču tā ir gan latviešu vidū, gan mazākumtautību vidū. Ļoti plaša šī neapmierinātība ir mazākumtautību vidū un to īpaši stiprina neapmierinātība ar integrācijas politiku un tāds priekšstats par to, ka mazākumtautības, krievu valoda Latvijā tiek diskriminēta," pauž Šūpule.

Tradicionālās svinības par godu nacisma sagrāvei Uzvaras parkā pieteikusi biedrība 9.maijs.lv. Tāpat 9.maijā paredzēts privātpersonu rīkots gājiens Otrā pasaules kara upuru piemiņai.