Āfrikas cūku mēra izplatību var veicināt mednieku nevēlēšanās šaut mežacūkas sivēnu zīdīšanas laikā

Vasarā sivēnmātēm ir mazuļi, un mednieku ētikas kodekss nosaka, ka tagad nedrīkst šaut, turklāt mednieki uzskata, ka mežacūku izšaušana problēmu daudz nerisinās.

Pirms trīs gadiem Latvijā mita aptuveni 74 000 mežacūku. Tagad to ir trīstik mazāk. Tomēr Āfrikas cūku mēra izplatība nemazinās. Lai pasargātu fermas no tālākas sērgas izplatības, mežacūku populācija būtu jāsamazina vēl. Tomēr slimības galvenie apkarotāji, – Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nevar ietekmēt medniekus un likt viņiem medīt slimos dzīvniekus.

Māris Balodis

PVD ģenerāldirektors

Ja mēs runājam par mežacūkām, te mums rokas ir mazliet par īsu un šeit ir ļoti cieši jāsadarbojas ar medniekiem un Valsts mežu dienestu

Iepriekš pastāvēja uzskats, ka no šīs sērgas mirstība ir simtprocentīga, tomēr tagad speciālisti secina, ka savvaļas dzīvnieki atšķirībā no mājas cūkām spēj mēri pārslimot un izdzīvot.

Pašlaik meža cūkām ir tāds kā saudzēšanas periods, – mednieku ētikas kodekss nosaka, ka nedrīkst medīt barojošās mežacūkas, jo mazuļi nevar izdzīvot vieni paši. Daļa mednieku šo principu arī ievēro, neraugoties uz to, ka PVD turpina medniekus prēmēt par katru nošauto sivēnmāti. Mednieki uzskata, ka sivēnmāšu izšaušana problēmu nerisinās.

Jānis Baumanis

Latvijas mednieku savienības vadītājs

Mēs nekādā veidā nevaram pasargāt kaut kādu Eiropu vai ko, jo mēris ir Lietuvā, Polijā, Ukrainā, Čehijā. Tā kā viņš sen jau ir aizgājis daudz tālāk, neatkarīgi te no mūsu pūlēm un nevis Latvijas mežacūku dēļ, bet tāpēc, ka cilvēks viņu ir aiznesis tālāk.

Āfrikas cūku mēris Eiropā sācis izplatīties no Krievijas un Baltkrievijas, nostiprinājies Baltijas valstīs un Polijā. Nu sērga pirmo reizi konstatēta Rumānijā un arī Moldovā. Savukārt Čehija sevi cer pasargāt, gar robežu būvējot 45 kilometrus garu elektrisko žogu. Jāatgādina, ka vakcīna pret Āfrikas cūku mēri vēl nav atrasta.