Aizejošā Saeima varētu lemt par Pēterbaznīcas atdošanu luterāņu baznīcai
Pēc divarpus gadu ilgas dīkstāves uz priekšu pavirzījies likumprojekts par Svētās Pētera baznīcas īpašumtiesību noregulēšanu. To vismaz pirmajā lasījumā varētu paspēt izskatīt aizejošā Saeima.
Luterāņu draudzes spējušas savā starpā vienoties, kura būs dievnama īpašniece. Tiesa, joprojām ir citas juridiskas neskaidrības, kas liek domāt, ka arī jaunajam parlamenta sasaukumam šā jautājuma atrisināšana tik ātri nevedīsies.
Svētā Pētera baznīca ir viens no Rīgas simboliem, taču tā joprojām faktiski nevienam nepieder. Jau kopš neatkarības atgūšanas nav sakārtotas baznīcas īpašumtiesības, taču tagad luterāņu baznīcai ir cerība, ka to vismaz daļēji pagūs izdarīt aizejošā Saeima.
Vēsturiskā ēka nav reģistrēta Zemesgrāmatā, bet tās tiesiskais vadītājs ir Rīgas dome. Savas īpašuma tiesības pieteikusi Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca (LELB), Vācu Evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas. Līdz šim visas trīs baznīcas spītīgi uzstāja uz savām individuālajām īpašuma tiesībām, taču pērn Saeima uzdeva baznīcām vispirms tikt galā ar savām savstarpējām attiecībām un tad runāt par Pēterbaznīcu.
Tas arī ticis izdarīts – vācu baznīca piekritusi pievienoties LELB kā autonoma nodaļa, kā tas bijis līdz 1940. gadam.
Tā kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija mums pagājušajā gadā uzlika par pienākumu baznīcām vienoties, kā ar baznīcām tālāk iet, mēs uzskatām, ka esam izpildījuši, jo mēs ar VELB esam vienojušies par procesu. Arī baznīca ārpus Latvijas piekrīt tam, ka šādā veidā to risina.
Apstiprinājumam TV3 Ziņām neizdevās sazināties ar vācu draudzi. Pašlaik Uzņēmumu reģistrā ir iesniegts iesniegums par pievienošanos.
Savukārt Saeimā likumprojekts nodots izskatīšanā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. No deputātu teiktā noprotams, ka draudžu apvienošanās nerisina citas juridiskās neskaidrības.
Ir pieteikums iesniegts Uzņēmumu reģistrā, bet izziņas par to nav. Arī Juridiskais birojs runā par to, ka Pēterbaznīca ir bezsaimnieka manta, tad izskatās, ka no sākuma valsts to uz sava vārda ieraksta un tālāk lemt tīri juridiski.
Savukārt Saeimas deputāts Ritvars Jansons (NA) norāda: "Absolūti lielākā daļa mūsu frakcijas atbalstīja šo domu, ka ar likuma palīdzību Pēterbaznīca būtu nododama luteriskajai baznīcai, kurā ietilptu arī vācu draudze juridiski."
Bet ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis min: "Tas ir nopietns īpašums. Tagad par to lemj aizejošā Saeima, ir deputāti, kas uzskata, ka par to jālemj jaunajai Saeimai. Citus deputātus nepārliecina īpašuma sakārtošanas jautājumi."
Šī Saeima paspēs likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā, taču līdz galam tas būs jāaizved nākamajai. Luteriskā baznīca gan vēlētos, lai to izskata iespējami ātrāk – pēc ēkas stāvokļa redzams, ka dievnamam ilgstoši nav bijis īsta saimnieka.
"Mūsu skatījumā, tur būs vajadzīgi diezgan nopietni darbi. Detaļas būs zināmas, kad būs pilnīga izpēte veikta. Bet tur ilgus gadus lietas nav darītas un tāpēc nepieciešams pēc iespējas ātrāk īpašnieku noteikt, lai varētu lielu finansējumu piesaistīt," skaidro Ganiņš.
Ja šo likumprojektu pieņemtu, par īpašnieku tiktu noteikta LELB Vācu svētā Pētera draudze. Tiesa, vienlaikus jautājumu par īpašumtiesību pārņemšanu uztur arī Rīgas dome, kas uzstāj, ka dievnams nododams pašvaldībai. Saeimā šāda iespēja gan netiek izskatīta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
