Aktrise, kura vēlējusies pārveidot pasauli. Saruna ar 99 gadus veco Elvīru Baldiņu
Līdzīgi kā Latvijas vēsturē, arī Jaunatnes teātra aktrises Elvīras Baldiņas dzīvesstāstā ir gan pacilājoši, gan smagi brīži.
Aktrises darba mūžs bijis tik garš, ka par viņu teikts, – viņas vārds jāieraksta teātra Ginesa rekordu grāmatā.
Elvīra Hortenzija Maiga Baldiņa piedzima 1919. gada 11. augustā Madonas apriņķī, Kraukļu pagastā, laukstrādnieces un piensaimnieka ģimenē. Savas bērnu un jaunības dienas viņa atceras kā smagas, galvenokārt tēva dēļ, kurš mīlējis iedzert, bet skaistākais laiks pavadīts kopā ar gadu vecāko brāli Ēriku.
"Mīļākais cilvēks, kas man ir bijis dzīvē, ir man brālis, jo tik brīnišķīgs brālis. Nevar būt labāks brālis, kā bija man. Tagad man mazdēls ir tikpat mīļš, divi man tādi mīļi cilvēki," saka Baldiņa.
Brālis Ēriks bezvēsts pazuda kara laikā, savukārt mazdēls joprojām ir biežs un mīļš viesis pie Elvīras. Jau skolas laikā viņai patika dejot, dziedāt un deklamēt. Pirmā loma nospēlēta jau sešu gadu vecumā, mammas pašdarbnieku teātrī. Lai arī jutusi pretestību no cilvēkiem, Elvīra pēc Cesvaines Ģimnāzijas beigšana iestājās teātra skolā.
"Tā bērnība man ir reti smagi, tad es gribēju pārveidot pasauli, tad es gribēju kļūt par aktrisi, kas veidos cilvēkus labākus, ar tādu jocīgu domu," min Baldiņa.
Pēc kara beigām jaunā aktrise sāka strādāt Latvijas Jaunatnes teātrī, kur arī pavadīja visus savus darba gadus, arī pēc aiziešana pensijā turpināja strādā teātrī kā ārštata darbiniece līdz pat teātra slēgšanai. Elvīrai visbiežāk nācies spēlēt pozitīvās varones.
"Cilvēki mani ļoti mīlējuši… Jaunieši, viņi beidza mani nost ar savu mīlestību," bilst Baldiņa.
Elvīra gan sev piedēvē šerpu raksturu un ir liela taisnības mīlētāja. Lai arī līdzcilvēki aktrisi dažkārt neesot saudzējuši, viņa min, ka piedot nekad nav bijusi vajadzība tāpēc, ka mācējusi dzīvē nemaz neapvainoties. Elvīra zina, pazīst un mīl tautasdziesmu, iemīļoti viņai arī daudzi dzejnieki, viņu vidū, Knuts Skujenieks.
Tagad aktrise aktīvi seko līdzi arī politiskajiem procesiem. Lai arī min, ka nav no tiem, kuriem patīk pelt politiķus, tomēr atzīst, ka ir Ulmaņlaiku atzinēja.
"Redz, kā viņš teica un tā mūs mācīja, un es tā esmu arī dzīvot centusies – vispirms brīvība, tauta pēc tam, valsts un tikai tad es pats," saka Baldiņa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
