Annas Sakses piemineklis klusi nozūd, ielas nosaukums gan paliks

Lejasciemā dzimušajai "Pasakas par ziediem" autorei Annai Saksei veltītais piemineklis pie vietējās bibliotēkas tapa tikai pirms desmit gadiem – 2014. gadā. Un tas nebija iekļauts obligāti demontējamo okupekļu sarakstā, kas publiskots 2022. gada vasarā.

Tiesa gan, ar aicinājumiem vietvarai atbrīvoties no Sakses piemiņas vietas divas reizes vērsusies biedrība "Publiskās atmiņas centrs". Identisks lūgums pašvaldībai bijis arī no Lejasciemā dzimušās filozofes, Latvijas Universitātes profesores Maijas Kūles.

Par Saksi nav labu atsauksmju

"Mēs jau cilvēkus nešķirojam. Mēs nevērtējam pēc tā, vai deva konfekti bērniņam," portālam "tv3.lv" norāda biedrības "Publiskās atmiņas centrs" vadītājs Kārlis Kangeris, vaicāts, kāpēc biedrība aicināja demontēt Annai Saksei veltīto pieminekli Lejasciemā. "Viņa bija aktīva komunistiskās sistēmas darbiniece. Viņai bija sava loma varas hierarhijā," galveno rakstnieces nodarījumu skaidro Kangeris, piebilstot, ka rakstniece "darbojusies padomēs", "braukājusi pa Eiropu".

Skarbāk Annas Sakses mantojumu vērtē profesore Kūle. Laikrakstam "Dzirkstele" viņa norāda, ka Sakse bijusi "īsta komuniste" un ka par viņu "nemaz nav cilvēciski labu atsauksmju".

"Viņas darbs "Pasakas par ziediem" – tā taču ir tikai maza daļa Latvijas literatūrā," tā norāda filozofe. Kritiskus vārdus viņa velta arī vietējiem lejasciemiešiem, kuri, uzstādot pieminekli, tika izraudzījuši tam neatbilstošu vietu – līdzās padomju represijās cietušās domātājas un rakstnieces Zentas Mauriņas kādreizējām mājām.

Par pieminekli dome nav lēmusi

Kā liecina sabiedriskajā medijā LSM publiskotā informācija, tad biedrības "Publiskās atmiņas centrs" lūgums demontēt Saksei veltīto piemiņas plāksni ticis izteikts jau pērnvasar. Kāpēc vietvara tomēr izšķīrusies pieminekli demontēt? Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece, Lejasciema iedzīvotāja Guna Švika portālam "tv3.lv" norāda – sarunas domē notikušas vairākkārt. Bijusi mutiska vienošanās ar pagasta pārvaldes vadītāju, ka pieminekli tomēr demontēs.

Oficiāls lēmums par Annas Sakses pieminekļa novākšanu domē netika pieņemts, teic Švika. Viņa paskaidro, ka tāds arī nebija nepieciešams, jo piemineklis nepieder pašvaldībai – izveidots un uzstādīts par privātiem līdzekļiem.

Domei papildu izdevumi arī neesot radušies, jo piemineklis pārvietots ar to pašu tehniku, ar kuru tobrīd blakus teritorijā noritēja remontdarbi. "Sakses galva bija jāaizved kādus 15 metrus līdz muzeja ēkai pagalmā," pastāsta Švika.

Viņa neslēpj, ka ir priecīga par pieminekļa demontēšanu, jo, viņasprāt, uz piemiņas plāksnes izvietotā Annas Sakses galva nav bijis pārāk veiksmīgs risinājums. Piemineklis, viņasprāt, drīzāk būtu piederīgs Annas Sakses dzimtajās mājās, no kurām pāri palicis vien pagrabs. Apkārt tam plešas lauksaimniecības zemes.

"Es pati Annu Saksi nekad dzīvē neesmu sastapusi," saka Švika. "Lejasciemā par politiku mēs daudz nezinām. Varbūt Rīgā kaut kas bija, bet mums uz vietas nav sliktu atmiņu," lejasciemiešu redzējumu pauž Gulbenes vietvaras pārstāve. Daļa vietējo atceras, ka Anna Sakse atbalstījusi vietējās skolas celtniecību.

Galvai pagaidām nav atrasta vieta

Annas Saksei veltītais piemineklis pie kādreizējām Zentas Mauriņas mājām un tagadējās Lejasciema bibliotēkas tika veidots no divām daļām, tā portālam "tv3.lv" pastāstīja Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centra vadītāja Dana Puidze.

Piemineklis bija radīts no akmens, kas Annas Sakses dzimtajās mājās reiz kalpojis par lieveni. Plāksnei virsū bija uzlikts nezināma mākslinieka aizvadītā gadsimta 80. gados no akmens radītais rakstnieces galvas atveidojums. Līdz tam glabājies kultūrvēsturiskajā centrā, kur galva nu atkal ir atgriezusies. Tiesa gan, pagaidām apklāta ar plēvi un novietota pie centra ēkas. Vēl nav nolemts, – vai tā jāizvieto ekspozīcijā, vai jānoglabā krājumos.

Toties piemineklis, plāksne ar Sakses dzimšanas un miršanas gadskaitļiem, jau nogādāta pie kādas privātpersonas, kuras vārdu vietvarā portālam "tv3.lv" neatklāja.

Piemineklis lejasciemiešos aizvien radījis divējādas sajūtas. No vienas puses, vietējie lepojas ar Sakses veikumu latviešu literatūrā. Sevišķi, kad atkārtoti izdotās Sakses pasakas ierindojās starp grāmatnīcu pirktākajām grāmatām. Iespējams, tas arī bija viens no motīviem, līdzās faktam, ka tuvojas viņas 110 gadu jubileja, izveidot viņai veltītu pieminekli. Tas pilnībā tapa par privātiem līdzekļiem, stāsta Puidze.

"Tomēr piemineklis daudziem nebija vizuāli pieņemams. Bija ārkārtīgi daudz neveiksmīgu sakritību, daudz jautājumu, un jāatzīst, ka šobrīd mēs pēc šī pieminekļa mēs neskumstam," atzīst Puidze. Viņa arī pastāsta, ka Lejasciema tradīciju centrā var aplūkot no Sakses mājām vesto gultu un skapi, kas izvietots seno darba rīku istabā.

Toties viedoklis par Annas Sakses ielas nosaukuma maiņu vietējiem iedzīvotājiem ir teju vienots – tas nav nepieciešama, tā portālam "tv3.lv" teic Puidze.

Iedzīvotāji negrib mainīt Sakses ielas nosaukumu

Aicinājums pārdēvēt Annas Sakses vārdā nosaukto ielu domei pausts vienlaikus ar lūgumu demontēt rakstniecei veltīto pieminekli. Lai uzzinātu iedzīvotāju domas šai jautājumā, Lejasciema pagasta pārvalde pēc Gulbenes domes lūguma divkārt veikusi iedzīvotāju aptauju. "No daudziem jo daudziem atbildētājiem, tikai viens vai divi cilvēki vēlējās, lai ielu pārdēvē. Pārējie teica – liecieties mierā," pauž Švika. Neesot gan izslēgts, ka dome šo jautājumu varētu skatīt vēlreiz.

Iedzīvotāju pretenzijas galvenokārt saistītas ar papildu izdevumiem gadījumā, ja ielas nosaukums tiks mainīts. "Uz Annas Sakses ielas šobrīd atrodas daudzdzīvokļu nams un privātmājas. Tad visiem iedzīvotājiem būs jāmaina dokumenti – ieraksti zemesgrāmatās," lejasciemiešu iebildumus skaidro Švika. Turklāt vietējie arī pauduši savu nostāju Annas Sakses jautājumā – lai vietvaras un valdība vairāk pievēršas tiem cilvēkiem, kuri, dzīvodami Latvijā, atbalsta karu Ukrainā un lai liek mieru mirušajiem.

Puidze teic, ka Publiskās atmiņas centrs bija nācis klajā ar piedāvājumiem mainīt ielas nosaukumu no Annas Sakses ielas par Zentas Mauriņas ielu, jo uz tās atrodas rakstnieces nams. Vēl arī bijis piedāvājums ielu pārdēvēt par Austras Skujiņas ielu. Vietējo iedzīvotāju vienaldzīgo attieksmi pret acīmredzamām pretrunām, kas saistās ar Annas Sakses ielu un viņai veltīto pieminekli, uzskata par muļķību. "Esmu nikna, ka neprot un neredz Zentas Mauriņas vērtību [..] Tas, ko savā vēstulē uzsvēru pašvaldībai, ka manu sašutumu valsts mērogā izsauc tāda muļķība, ka pie bibliotēkas mājas ir maza plāksnīte "Zentas Mauriņas māja", kaut Zenta Mauriņa ir personība Eiropas līmenī," laikrakstam "Dzirkstele" savu redzējumu pauž Kūle.