ANO eksperti asi kritizē Latviju par pāreju uz izglītību vienīgi valsts valodā

2022. gadā Latvijā tika izstrādāts un pieņemts likums par grozījumiem valsts izglītības sistēmā, kas paredz, ka visām pirmsskolas mācību iestādēm un skolām, tostarp bilingvālajām un mazākumtautību mācību iestādēm, jāpāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, – informē ANO augstā cilvēktiesību komisāra vietnē 8. februārī publicētais paziņojums.

Vēstījumā skaidrots, ka saskaņā ar jauno likumu pārejai ir jānotiek līdz 2025. gada septembrim. Bet jau no 2023. gada septembra visiem pirmsskolas, pirmās, ceturtās un septītās klases skolēniem mācības notiks tikai latviešu valodā.

Kādas valodas de facto likvidēšana?

"Šie grozījumi, kas krasi ierobežo izglītību mazākumtautību valodās, ir pretrunā starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, tostarp diskriminācijas aizliegumam valodas dēļ un ANO Bērnu tiesību konvencijai," paziņojumā citēti ANO eksperti.

Latvijā esot izskanējuši aicinājumi atlikt likumprojekta pieņemšanu, kamēr nav izskatītas sūdzības, ko likuma pretinieki iesnieguši Eiropas Cilvēktiesību tiesā un ANO Cilvēktiesību komitejā. Tomēr 2022. gada septembrī Latvijas parlaments likumprojektu pieņēma bez būtiskām izmaiņām, – atzīmējuši eksperti

Tāpat viņi uzsvēruši, ka likumprojekta izstrāde un izskatīšana notikusi bez tiešā veidā skarto minoritāšu aktīvas un pilnvērtīgas līdzdalības, kas ir pretrunā starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Eksperti pieprasījuši Latvijas iestāžu paskaidrojumus par to, kā notikušas konsultācijas ar mazākumtautību kopienām, un uzsvēruši, ka šādi stingri ierobežojumi var nozīmēt kādas valodas de facto likvidēšanu.

"Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un reģionālajiem mehānismiem Latvijas valdībai ir pienākums aizsargāt un atbalstīt valsts mazākumtautību valodu tiesības un nediskriminēt tās," tiek citēti minētie eksperti.

Ar šādiem secinājumiem klajā nācis ANO īpašais referents minoritāšu jautājumos Fernāns de Varēns, ANO īpašā referente par tiesībām uz izglītību Farida Šaheda un ANO īpašā referente kultūras tiesību jautājumos Aleksandra Ksantaki.

ANO neatkarīgos ekspertus izraugās Cilvēktiesību padome. Pieaicinātie speciālisti nav ANO darbinieki un viņiem netiek maksāta alga.

ĀM: izglītības reforma nav diskriminējoša

Kā iepriekš atzīmējusi Ārlietu ministrija (ĀM), Latvija ir iepazīstinājusi ar savu izglītības reformu dažādas starptautiskās organizācijas, piemēram, ANO īpašos ziņotājus, EDSO Augsto komisārs mazākumtautību jautājumos un Eiropas Padomes Venēcijas komisiju.

2020. gadā Venēcijas komisija atzina, ka izglītības reforma nav diskriminējoša pret mazākumtautībām. Reformas mērķis – valsts valodas prasmes veicināšana – ir leģitīms, un mazākumtautību iesaiste reformas tapšanā ir bijusi samērīga.

Arī Satversmes tiesa ir izvērtējusi vairāku mazākumtautību izglītības aspektu saderību ar Latvijas Republikas Satversmi un Latvijas starptautiskajām cilvēktiesību saistībām. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka reforma nediskriminē pie mazākumtautībām piederošas personas, – uzsvērusi ĀM.

Padomju okupācijas un rusifikācijas seku izskaušana

Ārlietu ministrijā skaidro, ka izglītības reforma Latvijā sākās pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū ar mērķi palielināt valsts valodas lietojumu visos izglītības līmeņos, un tas bija viens no veidiem kā izskaust Padomju okupācijas sekas.

"Padomju rusifikācijas un migrācijas politikas rezultātā skolu sistēma Latvijā bija segregēta. Latvijā pastāvēja divas atšķirīgas skolu sistēmas – latviešu un krievu, kur katrai bija sava mācību programma," atzīmē ĀM.

Pāreja uz valsts valodu izglītībā ir bijusi pakāpeniska un proporcionāla, – vērtē ministrijā.

"Izglītības reformas rezultātā valsts valodas lietojums ir palielinājies dažādos izglītības līmeņos. Reformu īstenošanas laikā tika saglabātas bilingvālās izglītības programmas nodrošinot to, ka personas, kas pieder pie mazākumtautībām, var attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras identitāti saskaņā ar Latvijas Satversmi."

Valsts prezidents Egils Levits pagājušā gada novembrī atzīmēja, ka Saeimas lēmums par pāreju uz mācībām vienīgi latviešu valodā dziļi atbalsosies nākotnē. Prezidenta ieskatā, tā ir būtiska reforma, kas gan saliedēs Latvijas sabiedrību, gan arī padarīs Latviju latviskāku.