Aptauja: puse Latvijas iedzīvotāju pēdējā laikā jūtas priecīgi

Aptauja liecina, ka 52% no Latvijas iedzīvotājiem pēdējā mēneša laikā ir jutušies priecīgi un 38% – laimīgi. Savukārt noraizējušies ir bijuši 39% un un bēdīgi – 24% respondentu. Prieku Latvijas iedzīvotāji pamatā rod pie dabas, kontaktējoties ar draugiem un tuviniekiem, kā arī iespējā iepirkties klātienē,.

Gandrīz puse jeb 45% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem norāda, ka iepirkšanās viņiem biežāk rada pozitīvas emocijas, un vēl 28% iepirkšanās rada pozitīvas un negatīvas emocijas apmēram vienlīdz bieži. Tas ir pozitīvs signāls tirgotājiem, kam būtu jāpiedomā par šī pozitīvā noskaņojuma uzturēšanu un veicināšanu.

Vienlaikus 51% Latvijas iedzīvotāju samazina prieka daudzumu rudens tuvošanās. Sociologs Arnis Kaktiņš teica, ka uz jautājumu, vai rudens un tumšā gada laika iestāšanās ietekmē, pusi aptaujāto atbildējuši apstiprinoši, ka rudens tuvošanās dēļ prieka kļūst mazāk. Tomēr daudzi atzīst, ka prieks ir atkarīgs lielā mērā no tādiem faktoriem kā, piemēram, veselība. Sociologs apstiprina, – tas ir likumsakarīgi – ir grūti priecāties, ja, teiksim, kaut kas sāp. Bet, ja Maslova piramīdas apakšējie līmeņi ir atrisināti, tad var sākt priecāties, piemēram, par puķēm.

Kaktiņš uzsvēra, ka prieku var radīt mazi prieciņi. Ja cilvēks gaidīs lielos prieka iemeslus, tad var gadīties, ka visu dzīvi nodzīvos, tā arī tos nesagaidot. Tāpēc jāmācās priecāties par mazām lietām.

Lielāko daļu respondentu pēdējā mēneša laikā ir iepriecinājusi brīvā laika pavadīšana pie dabas – 63%, labi laika apstākļi – 60% – un tikšanās ar draugiem klātienē – 53%. 50% respondentu ir iepriecinājušas sarunas ar citiem ģimenes locekļiem, 28% – pasākumu apmeklēšana klātienē, 25% – ēdiena gatavošana mājās, 24% – panākumi darbā un 21% – iespēja iepirkties veikalos klātienē.

Iepirkšanās daudziem mēdz būt "mazais ikdienas prieks". Uz jautājumu, kas tieši rada prieku iepirkšanās procesā, aptaujātie atzinuši, ka priecājas par cenu ziņā izdevīgu iepirkšanos – 56%, kvalitatīviem pirkumiem – 50%, ātru un ērtu iepirkšanos – 48%. Cenu ziņā izdevīga iepirkšanās ir svarīga visām sabiedrības grupām, bet kā īpaši būtisku to uzsver sievietes – 64%, jaunieši vecumā 18-24 gadi – 65% un rīdzinieki – 61%. Šis aspekts ir ļoti būtisks cilvēkiem ar zemiem ienākumiem – 62%, bet arī cilvēkiem ar augstiem ienākumiem izdevīgi iepirkties ir svarīgi – to atzīst 53% aptaujāto, kas pieder pie 20% visturīgāko iedzīvotāju.

Iespēja iepirkties klātienē, kuras trūkumu īpaši jutām gada sākumā pandēmijas dēļ, dara prieku 29% iedzīvotāju – vairāk tas patīk sievietēm – 35%, senioriem – 36%, Kurzemē un Zemgalē dzīvojošajiem – 33%.

Priecīgas biežāk jūtas sievietes – 57%, jauni cilvēki vecumā no 18-24 gadiem 72%, kurzemnieki – 60%, vidzemnieki – 57% – un rīdzinieki – 54%. Kaktiņš teica – jo cilvēks ir jaunāks, jo prieka laimes stabiņi ir augstāki, ar vecumu ir – jo jaunāks, jo laimīgāks. Citās valstīs atšķirībā no Latvijas cilvēki kļūst priecīgāki arī, kļūstot vecākiem. Kaktiņš teica, ka Latvijā pagaidām tādas korelācijas gan nav, ka, kļūstot vecākiem, cilvēki ir laimīgāki, lai gan to apstiprina teorija un dati citās valstīs. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka, palielinoties dzīves gadu skaitam, cilvēks iemācās citādāk skatīties uz dzīvi, vairāk priecāties par par mazajām lietām.

Kaktiņš rezumēja, ka attiecīgais pētījums parādīja, ka apmēram puse ir priecīgi, bet puse nē. Vienlaikus viņš atgādināja, ka kopš 2001. gada mērītais laimes indekss un sevišķi pēdējais – šā gada marta dati – liecina, ka tobrīd, pavasarī, Latvijas iedzīvotāju laimes indekss bija nokritis apmēram līdz 2012. un 2013.gada līmenim, bet tas tik un tā ir labāk nekā, piemēram, 2001. gadā, kad, Kaktiņa vārdiem "jutāmies nesalīdzināmi sliktāk nekā patlaban šajā sērgā. Tā kā es teiktu, ka nav tik traki ar šo sērgu," viņš rezumēja.

Aptauja veikta 2021. gada septembrī, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.