Svētku centrālais notikums – noslēguma koncerts "Kopā augšup" – ir veltījums Dziesmusvētku tradīcijas 150.gadadienai un mūsu visu kopīgajai un gaišajai rītdienai.
Mežaparka atjaunotajā estrādē pieredzējušu virsdiriģentu un goda virsdiriģentu vadībā skanēja jauktie, sievu, vīru, senioru, bērnu un jauniešu kori, pūtēju orķestri un kokļu ansambļi.
Foto: Mežaparka estrādē izskan Dziesmu un deju svētki
Latvijas novadu krāsas vizēja jaunradītas mūzikas svītas un deju sniegumā. Izskanēja arī pašu koristu izvēlētās 15 iecienītākās kordziesmas no Dziesmusvētku zelta fonda līdz mūsdienām.
Koncertā piedalījās Goda virsdiriģenti Jānis Erenštreits, Juris Kļaviņš, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Jānis Zirnis, Lilija Zobens, kā arī virsdiriģenti Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, Agita Rimšēviča, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Māra Marnauza, Māris Sirmais, Ints Tetrovskis, Ilze Valce, Romāns Vanags.
Koncerta dalībniekus un apmeklētājus uzrunāja jaunais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš amatā aizvada tikai otro dienu. Viņš plānojis piedalīties arī sadziedāšanās naktī.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Meita teica, ka pie "Saule Pērkons Daugava" jāceļas kājās. Piecēlāmies. Es tā raudāju, ka viņa satraucās. Tāpēc es skaidroju lirikas, lai viņa saprot, par ko runa.
Es nesaprotu, kā mūsu vecāki skaidroja asaras padomju laikos.
"Saule, Pērkons, Daugava" Sigvarda Kļavas rokās beidzot šogad izskan ar skatu uz priekšu! Bez salēnināta patosa, bez žēlabām, bet ar krampi!! Ar apzinātu, apvaldītu, skaidru spēku!
Koncertā piedalījās pūtēju orķestra virsdiriģenti Raitis Ašmanis, Haralds Bārzdiņš, Guntis Kumačevs, Jānis Puriņš, Egons Salmanis, Goda virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte, Deju virsvadītāji Iveta Pētersone-Lazdāne, Dace Advijone, Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Gunta Skuja, Ilze Mažāne, Baiba Šteina, Dagmāra Bārbale, Taiga Ludborža, Zanda Mūrniece
Koncertā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, grupa "Raxtu raxti", instrumentālā grupa, "Saucējas", "Tarkšķi", "Suitu dūdenieki", "Austras koks", Marina Rebeka, Agnese Pauniņa, Ance Krauze, Elīna Seile, Alise Baumane, Kamila Siliņa, Paula Bička, Olīvija Gulbe, Aleksandra Špicberga, Kristīne Kārkle-Kalniņa un citi.
Mākslinieciskās darba grupas vadītājs ir Romāns Vanags. Māksliniecisko darba grupu veido diriģentes Agita Rimšēviča un Aira Birziņa, pūtēju orķestru diriģents Guntis Kumačevs, horeogrāfe un deju virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne. Režisors ir Reinis Suhanovs, bet scenogrāfs – Austris Mailītis
Pēc noslēguma koncerta Mežaparka Lielajā estrādē no plkst.24 noritēs tradicionālā sadziedāšanās nakts. Reizi piecos gados gan Dziesmu un deju svētku dalībnieki, gan skatītāji, gan svētku veidotāji pēc noslēguma koncerta rada lielo kopkori un no sirds var izdziedāt iemīļotās dziesmas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pirmdien vēl var pagūt apmeklēt Dziesmu un deju svētku pasākumus
Lai gan svētdiena, 9.jūlijs, būs Dziesmu un deju svētku noslēdzošā diena, interesenti varēs vēl pagūt apmeklēt vairākums pasākumus, piemēram, Esplanādē plkst.10 notiks vokālo ansambļu sadziedāšanās.
Vokālo ansambļu dziedājumi Rīgas zaļajā sirdī Esplanādē un Vecrīgas ielās – tas ir piedzīvojums, kurā saplūdīs dabas, pilsētas skaņas un cilvēka balsu vijums, pulsēs dzīvesprieks un skaistums, aizrautīga muzicēšana un īpaši tuvs kontakts ar klausītājiem. Pasākumā piedalīsies 35 vokālie ansambļi.
Vērmanes dārzā plkst.12 notiks "Dziesminieku diena". Dziesminieki – dzejas dziedātāji, tā ir mūsdienu folklora, viena no Latvijas kultūras vērtībām. Dziesminieks ir sava stāsta vēstītājs, personība un reizē arī vienkāršs cilvēks no tautas. Vienkāršība mijas ar izcilo. Mainoties laikmetiem, mainās arī dziesminieku vēstījums, tomēr nemainīga vērtība ir saruna ar klausītāju un savas ziņas nodošana.
"Dziesminieku dienā" būs iespēja dzirdēt gan koncertprogrammu ģimenēm ar bērniem, gan iepazīt jaunos dziesminiekus, gan klausīties dziesminieku lielkoncertu. Dziesminieku koncerta tradīcija aizsākās aizvadītajos svētkos 2018.gadā, kad Vērmanes dārza skatuvi piepildīja Austrasbērnu mūzika un domas.
Pirmdiena pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma ir noteikta par brīvdienu.
