"Ātrajos kredītos" iedzīvotāji aizņēmušies jau vairāk nekā miljardu eiro; valsts no parādu jūga paglābt nevar

Kopš "ātro kredītu" buma Latvijas iedzīvotāji ar mobilo telefonu vai internetā aizņēmušies jau vairāk nekā miljardu eiro. Taču šīs naudas atdošana daudziem joprojām sagādā milzīgas problēmas, jo kredītu kompānijas ne vienmēr izvērtē klientu maksātspēju. Par spīti gada sākumā veiktajām izmaiņām likumos, kredītu kavējumi un augsti procenti par atmaksas pagarināšanu joprojām ir šī mūsdienu augļošanas biznesa neatņemama sastāvdaļa.

2016. gada 10. novembrī 22:27

Skaties.lv/TV3 Ziņas

Jānis Eglītis

Lai arī ekonomiskā krīze sen kā aiz muguras, "ātrie kredīti" turpina uzņemt apgriezienus. Pirmajā pusgada iedzīvotājiem izsniegti vairāk neka 260 miljoni eiro nebanku kredītu, kas ir jauns rekords. Pēdējos gados ar pāris klikšķiem datorā vai telefonā šādi pārskaitīts jau vairāk nekā miljards.

Taču, kā atzīst Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, ar viegli saņemtās naudas atdošanu iedzīvotajiem ir milzīgas problēmas. Tā sauktajiem SMS kredītiem kavējums ir teju katram trešajam. Katrā otrā gadījuma tiek lūgts pagarinājums, kas nozīme, ka par aizņemto naudu jāmaksā vēl augstāki procenti.

Taču iedzīvotāju sūdzību Patērētāju aizsardzības centrā saņemts ir maz, jo cilvēki sapratuši, ka valsts no parāda jūga paglābt tāpat nevar. Līdz ar to galvenā atbildība par to, vai vieglas aizņemšanas bums turpināsies, gulstas uz politiķiem.

Pagaidām vienīgā būtiska pārmaiņa ir maksimālo kredītprocentu ierobežošana – tie vairs nepārsniedz 300%, bet svārstās virs 100%. Miljardu apgrozošā nozare gan uzskata, ka viss ir kartībā.

Vienīga tuvākā pozitīvā pārmaiņa par "mūsdienu augļošanu" dēvētajā nozarē, ir plāni ieviest vadlīnijas kredītņēmēju atmaksas spēju novērtēšanai.