Augstākā tiesa saņēmusi LPV sūdzību par CVK lēmumu noraidīt tās iniciatīvu par referendumu potēšanās jautājumā

Tiesā skaidroja, ka lieta nav ierosināta, jo pieteikumā ir konstatēti vairāki trūkumi, līdz ar ko partijai dots termiņš līdz 30.decembrim, lai šos trūkumus novērstu.

Iepriekš aģentūrai LETA apstiprināja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, CVK vairākums atteica šo grozījumu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā reģistrēšanu parakstu vākšanai.

Pret šī likumprojekta reģistrāciju balsoja pieci CVK locekļi un par bija četri CVK locekļi. Bērziņa skaidroja, ka vēlēšanu komisijas saņemtajos juristu atzinumos tika pausti atšķirīgi viedokļi par piedāvāto grozījumu atbilstību Satversmē noteiktajām prasībām.

LPV ieskatā CVK ar šo lēmumu tautai liedz tiesības lemt par minētā likuma atbilstību Satversmei un valdības noteikto ierobežojumu samērīgumu.

"Nav pieļaujams arī tas, ka likumprojekts šodienas sēdē tika vērtēts pēc satura, kas nav šīs komisijas uzdevums. Gluži tāpat kā nav pieļaujama emocionāla argumentācija, kura no atsevišķiem komisijas locekļiem šodien izskanēja nepārprotami," partijas paziņojumā pauž tās valdes locekle, Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko (LPV).

LPV skaidroja, ka iniciatīvas mērķis ir liegt Ministru kabinetam lemt par visplašākajiem ierobežojumiem un aizliegumiem sabiedrības un ikviena indivīda dzīvē.

LPV arī rosināja atcelt normu, kas ļauj atlaist nevakcinētos darbiniekus, kā arī rosināja noteikt, ka vakcinācija pret Covid-19 infekciju nedrīkst būt priekšnosacījums darba tiesisko attiecību uzsākšanai vai turpināšanai, jebkuru pakalpojumu sniegšanai vai saņemšanai, jebkuru izglītības programmu apguvei vai dalībai pasākumos.

Ja partijas rosinātie likuma grozījumi būtu reģistrēti parakstu vākšanai, tiem būtu bijis jāsavāc 10% vēlētāju paraksti. Ja pēc tam Saeima šos grozījumus nepieņemtu, tie tiktu nodoti izlemšanai referendumā. Taču CVK ir noraidījusi šīs iniciatīvas tālāko virzību uz parakstu vākšanu.