Biedrība: Latvijas mājražotāji, amatnieki un saimniecības ir neizpratnē par valdības aizliegumu rīkot Ziemassvētku gadatirdziņus

Ministru kabinets šā gada 9. novembra sēdē apstiprināja nosacījumus tirdzniecības organizēšanai no šā gada 15. novembra līdz ārkārtējas situācijas beigām – 2022. gada 11. janvārim, tie paredz, ka uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Biedrībā norāda – tā vietā, lai izstrādātu stingrus nosacījumus un vadlīnijas, kurus mājražotāji būtu gatavi ievērot, rīkojot Ziemassvētku tirdziņus svaigā gaisā, lēmumi tiek pieņemti bez jebkādām sarunām ar nozares pārstāvjiem un šķietami nedomājot par sekām, kādas šāds lēmums atstāj uz simtiem mājražotāju un to ģimenēm.

Vienlaikus, epidemioloģiski nedrošā vidē jeb tā saucamajā "sarkanajā" drošības režīmā, atļauts strādāt lielajiem tirgiem ārtelpās. Biedrībā vērš uzmanību – tātad, liels tirgus var strādāt "sarkanajā" režīmā, bet mazie mājražotāju tirdziņi nedrīkst strādāt vispār.

Atšķirībā no lielajiem tirgiem, mājražotāju tirdziņus ir vieglāk kontrolēt, to apmeklējums parasti nav liels un gan apmeklētāji, gan tirgotāji rīkojas atbildīgi, ievērojot visus epidemioloģiskos drošības nosacījumus.

Gundars Nuršajahovs, biedrības "Latvijas mājražotāji" valdes loceklis

"Biedrība Latvijas mājražotāji ir gadu regulāri rīko virkni mājražotāju tirdziņu ārpus telpām, brīvā dabā, svaigā gaisā, kur, ievērojot visus nepieciešamos drošības pasākumus un distanci, dodam iespēju mazajiem ražotājiem realizēt produkciju, tostarp tādu, ko internetā pārdot ir problemātiski – piemēram, gaļas izstrādājumus, piena produktus, svaigo pārtiku un tamlīdzīg. Esam gatavi paši saviem spēkiem, kopā ar mūsu sadarbības partneriem un draugiem organizēt atbildīgus, drošus Ziemassvētku tirdziņus, ievērojot pat visstingrākos nosacījumus, kontrolējot plūsmas u.tml. Esam gatavi strādāt "zaļajā" drošības režīmā. Esam atvērti sarunām."

Biedrībā uzsver – aizliegt ir viegli, taču, atņemot iespēju rīkot atbildīgus Ziemassvētku tirdziņus, liela daļa mājražotāju paliek bez iztikas līdzekļiem, bez atbalsta iespējām, jo nav iespēju realizēt produkciju. Biedrības ieskatā, šāds lēmums seko, jom atšķirībā no lielāka ražotāja, mājražotājam ir ierobežots klientu loks un bieži vien ierobežotas iespējas realizēt savu produkciju.

Tajā arī norāda, ka ne visiem mājražotājiem ir zināšanas par e-komerciju, mārketingu un arī finansiālais stāvoklis neļauj veikt investīcijas, lai izstrādātu mūsdienu patērētāja prasībām atbilstošu interneta veikalu. Lielās e-komercijas platformas arī nav labākais risinājums, jo mājražotāja produkcija "pazūd" plašajā piedāvājumā un cena kļūst nekonkurētspējīga. Turklāt, ir praktiski neiespējami pārdot internetā tādus produktus, kā piemēram krējumu vai svaigi kūpinātas zivis un garantēt to piegādi iespējami īsā laikā, atbilstoši noteiktam temperatūras režīmam un Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām.

Tāpat biedrībā uzsver, ka ielu tirdzniecības vietas ne vienmēr apmeklē tā pircēju auditorija, kam ir saistošs Latvijas mājražotāja produkts. Ir patiešām liela atšķirība starp šķietami Latvijā radītu produktu vai liela ražotāja izstrādājumu un mājražotāja rūpīgi gatavoto produkciju. Bieži vien mājražotāja produkcijai ir augstāka cena kā rūpnieciski radītam konkurenta produktam, jo mājražotāja produkts ir roku darbs un tas pieejams vien ierobežotā daudzumā.

Tajā arī kliedē bažas par iespējamiem epidemioloģisko drošības pasākumu pārkāpumiem, norādot, ka mājražotāju tirdziņi nav festivāli vai plaši apmeklēti koncerti. Tos apmeklē nelielas pircēju grupas, visbiežāk, ģimenes ar bērniem, kam ir svarīgi likt galdā vietējas izcelsmes produktus. Tā kā tirdziņus rīko ārpus telpām un teritorijā, kurā tiek rīkoti šādi tirdziņi ir ļoti plaša, organizatoriem ir iespējas izveidot lielas distances starp tirdzniecības vietām, tādējādi padarot jebkādu pulcēšanos praktiski neiespējamu un veikt virkni citu drošības noteikumu ievērošanu.

Biedrībā uzsver, ka valdība, pieņemot lēmumu, nav ņēmusi vērā visus iepriekš minētos argumentus un amatpersonas, acīmredzami, nav konsultējušās ar nozares pārstāvjiem, savu lēmumu balstot uz iespējamiem pieņēmumiem un klišejām.

Biedrībā uzsver – tās mērķis ir kopīgi atrast veidu, kā ļaut atbildīgi realizēt savu produkciju Ziemassvētku tirdziņos mazajiem ražotājiem, kam mājražošana ir vienīgais iztikas avots un Ziemassvētki ir vienīgais laiks gadā, kad pircēju interese par produkciju ne tikai atļauj eksistēt, bet sniedz arī iespēju nopelnīt, lai ieguldītu attīstībā. Tāpēc "Latvijas Mājražotāji", kas pārstāv desmitiem mājražotāju, saimniecību un amatnieku, aicina valdību, ministrus un atbildīgās amatpersonas uz diskusiju tuvāko dienu laikā.