Bieriņu patrioti – no Rīgas, nevis no laukiem
Dārzu un ceriņu skaistās ziedēšanas gaidas Bieriņos uz brīdi atkāpušās. Apkaimē uzplaukusi rosība, gādājot atbalstu kara plosītajai Ukrainai. Vairāki bieriņieši atvēruši durvis Ukrainas bēgļu uzņemšanai. Arī Bieriņu apkaimes attīstības biedrības vadītāja Sanita Dika-Bokmeldere sniegs patvērumu Ukrainas sabiedriskā radio žurnālistiem.
"Gundegas ģimene ir uzņēmusi grūtnieci. Ir nepieciešami bērnu ratiņi. Kaimiņi ir atsaucīgi un visu to gādā. Citā mājā nepieciešamas gultas, matrači. Visi sadodas rokās un dara labāko, ko var," pēdējo nedēļu gaisotni Bieriņos apraksta apkaimes attīstības biedrības vadītāja S. Dika-Bokmeldere.
Viņa zina vairākas ģimenes Bieriņos, kas uzņēmušas Ukrainas bēgļus. Ukrainas sabiedriskā radio žurnālisti, kuriem patvērumu sniegs pati Sanita, vēl ir ceļā.
"Tā kā strādāju Latvijas Radio, jau sākumā kolēģiem uzrakstīju, ka atveru savu māju Ukrainas sabiedriskā radio žurnālistiem, piedāvājot gan darbavietas mājas apstākļos, gan arī varam padomāt par darbošanos radio kontekstā," par savu personīgo ieguldījumu stāsta Sanita.
Ukrainas atbalsta zīmē
Apkaimes biedrības vadītāja atzīst, ka viņai šķiet simpātiska sastapto ukraiņu attieksme pret bēgļu gaitām: "Viņi šeit nav braukuši pēc pabalstiem, viņi ieradušies pēc miera uz brīdi, kamēr viņu valstī ir karš. Un viņi ir atbraukuši strādāt. Un es neuzskatu, ka bēgļu bērni ir jāintegrē skolās, kurās runā valodā, kurā runā cilvēki, kuri nogalina viņu tēvus un vectēvus."
Bieriņu apkaimes "Facebook" vietnē bijis sludinājums, kurā no Ukrainas atbraukusi friziere meklē fēnu, šķēres un citu profesionālo ekipējumu, lai varētu sākt strādāt. Vairāki apkaimes cilvēki uzrakstīja, ka viņiem nav instrumentu, ko piedāvāt, toties viņi pieteicās pie frizieres, kā klienti. Tā rīkojās arī Sanita.
Emocionāli uzrunājušas kara ainas, kurās tanki apšauda kādu Ukrainas privātmāju rajonu. "Kluss privātmāju kvartāls, kā mana iela," salīdzina Sanita. "Kad pēc pirmo kara dienu šausmām pārstājām klusēt, ar kaimiņiem uz ielas pārspriedām: bet tas taču būtu tā, kā iebruktu šeit – Bieriņos."
Tālākā Krievijas agresija un draudi raisījuši arī kaimiņu sarunas par patveršanās iespējām. Izrādījies, ka Bieriņos ir ļoti maz pagrabu, jo apkaimē dominē virszemes apbūve. "Mūsu iela jau ir mobilizējusies, un jau zinām, pie kā nākt, ja būs nepieciešams patvērums," viņa piebilst.
Bieriņu apkaimes attīstības biedrības darbības četros gados iedibinātās sociālās saites, savstarpējās saziņas kanāli un sadarbība savu lomu spēlē arī situācijās, kad cilvēki mobilizējas šāda ārkārtas atbalsta sniegšanai.
"Bieriņi jāredz un jāsajūt"
S. Dika-Bokmeldere apkaimes attīstības biedrību vada kopš tās dibināšanas 2017. gadā. Viņa ir cēsiniece, Bieriņos dzīvo gandrīz 20 gadus.
"Kad meklējām mājvietu, mums bija iespēja izvēlēties starp trīs Rīgas apkaimēm. Tagad ļoti skaidri saprotu, kāpēc bija tieši šāda izvēle," teic Sanita, atzīstot, ka Bieriņi ir apkaime, kuru faktiski nav iespējams aprakstīt. Tā esot jāredz un jāsajūt.
"Pavasaris ir visskaistākais laiks, lai iepazītu Bieriņus. Īpaši maijs, kad teju katrā dārzā zied augļu koki un ceriņi. Un ceriņi ir viens no Bieriņu simboliem. Jā, arī tauriņi un putnu balsis. Bet ceriņi apkaimē vēsturiski aug gandrīz katrā dārzā. Un tā ir vienkārši fantastiska ziedu toņu un smaržu buķete katrā ielā."
Sanitas sacītajā jaušama daļa no Aleksandra Čaka savulaik atklātās Bieriņu gaisotnes. Dzejnieks aprakstījis, kā rītos un vakaros pa nebruģētajām Bieriņu ieliņām tiek vesti govju ganāmpulki. "Visas mājas tur slēpjas nelielos augļu dārzos, kurus iežogo zemas koku sētas vidēja cilvēka zoda augstumā. Parasti šos dārzus rotā kāda kļava, smaržīga liepa, bet visbiežāk kastanis, vecs, lielu, tumšu cepuri galvā."
Tikai lopu ganāmpulkus apkaimes ieliņās tagad nomainījusi nebeidzama transportlīdzekļu straume, kas ir viens no lielākajiem mūsdienu Bieriņu izaicinājumiem.
Bieriņus vai, pareizāk sakot, Rīgas pilsētas attīstības plānotāju darbu šodien raksturo arī tas, ka šīs apkaimes bērniem joprojām nav neviena rotaļu laukuma. Tomēr, kas zina, varbūt tieši tāpēc šeit izveidojusies īsta bērnu štābiņu karaļvalsts.
Biedrība sakņojas talkošanas kustībā
Apkaimes sejas vaibstus veido ne tikai ceriņi un putnu balsis, bet arī tās cilvēki, viņu lokālpatriotisms. Sanita īpaši izceļ Bieriņu aktīvistus. Lai arī sākotnēji to bijis vien neliela saujiņa, tomēr apveltīti ar lielu gribasspēku un neatlaidību iestāties par savu apkaimi.
Ideja par biedrības dibināšanu sakņojas jau 15 gadus ilgā apkaimes talkošanas kustībā. Pirms biedrības tapšanas bija dzimis arī Bieriņu sauklis: "Bieriņi, man te patīk!".
"Sapratām, ka mūsu aktīvistu pulks paliek arvien lielāks, tāpēc organiski dzima ideja par apkaimes biedrības veidošanu," atceras Sanita. Organizācija, ko 2017. gadā dibināja 30 apkaimes aktīvistu, šobrīd izaugusi līdz 85 biedru kopai. Līdz ar to nelielajai Rīgas apkaimei ar aptuveni 8000 iedzīvotāju ir viena no kuplākajām apkaimju biedrībām.
Četru gadu laikā no biedrības ir izstājušies tikai divi cilvēki. Viens nomainīja dzīvesvietu. Otrs nav piekritis biedrībai, ka jāievēro COVID-19 noteiktie ierobežojumi. Kopš izveides 2017. gadā Bieriņu apkaimes attīstības biedrības valdē piedzīvotas vien nelielas izmaiņas.
Biedrības pastāvēšanas pirmajos gados apkaimes iedzīvotājiem vēl bijis jāstāsta par biedrības mērķiem un uzdevumiem, tagad par to runājot tās paveiktie darbi.
"Cilvēki paši piesakās darbam biedrībā, jo viņi redz, ka mēs strādājam, viņi redz, ka kaut kas notiek."
Kā restartēt talku?
Pašlaik Bieriņi gatavojas Lielajai talkai. "Saprotot, ka divus gadus talka nav notikusi, bet pirms tam labajos laikos uz talku esam pulcējuši pat 500 apkaimes iedzīvotāju, ir jāizdomā, kā to organizēt," spriež biedrības vadītāja.
S. Dika-Bokmeldere: "Sēž sapulcē kaimiņi, un, protams, nevienam divreiz nekas nav jāsaka. Ir entuziasms un cilvēki paši piesakās risināt jautājumus. Nagliņi no Tēriņu 55 Republikas ir gatavi vārīt tradicionālo Bieriņu zupu, kas es lēšu, šogad būs kārtīgs ukraiņu borščs. Gundega jau sapulces laikā ir saplānojusi, kādi raksti būs apkaimes avīzē. Arta jau ir gatava organizēt bērniem orientēšanās spēli. Kā katru gadu, būs dabas pētnieku ekskursija gar Mārupīti. Kasparam uzreiz ir sakāmais: jā, elektrotehnikas pieņemšanas punkts būs."
Tie ir cilvēki, ar kuriem prieks kopā darboties, – raksturo Sanita: "Lai gan tas visiem ir ārpus darba, tas ir uz brīvā laika, uz ģimenes rēķina, uz atpūtas rēķina, tie ir vakari, tās ir brīvdienas. Bet visi ir gatavi mesties šajos darbos un domāt par apkaimi."
Bieriņu talciniekus tradicionāli uzrunā arī policijas pārstāvji, izglītojot par to, kā labāk aizsargāt savu mājokli un kā rūpēties par drošību. Līdzās apkaimes poētiskajam sauklim, kas apliecina patikšanu dzīvot Bieriņos, šejieniešus vieno arī ļoti praktiska devīze: "Kaimiņš kaimiņu sargā". Tā radusies apkaimes draudzības rezultātā ar Valsts policiju, veicinot preventīvus drošības pasākumus apkaimē.
Stāties ceļā destruktīvai sniega bumbai
Viena no Bieriņu lielākajām vērtībām ir Mārupītes meža parks. Lielā mērā pateicoties apkaimes attīstības biedrības pūliņiem parka teritorijai beidzot ir apstiprināts statuss un plāns.
Sanita to uzskata par lielāko biedrības pienesumu apkaimei: "Tagad mēs redzam, kurā vietā un ko drīkstam darīt, lai parku izkoptu un attīstītu." Tagad nepieciešama nauda, lai šo plānu īstenotu.
Vienlaikus biedrības vadītāja neslēpj, ka parka attīstības jautājumos apkaimes iedzīvotāju vidū nebūt nav vienprātības: "Nonācām divās galējībās. Daļai visu vajag absolūti moderni, daļa vēlas, lai viss paliek, kā ir vai kā bija 90. un 80. gados. Vajag rast kompromisu."
Kopsaucēja rašanai talkā aicināti arī eksperti, – atklāj S. Dika-Bokmeldere. Lai pārliecinātu cilvēkus par Mārupītes meža parka attīstību, aicināti gan Latvijas Dabas fonda speciālisti, gan arboristi, gan citi eksperti. Visam pāri bijis pacietīgs skaidrošanas darbs, argumentēšana, atbildes uz jautājumiem, kas lielā mērā gūlies tieši uz apkaimes attīstības biedrības pleciem.
"Tas, kas ir ļoti grūti šajā procesā, ka tiek runāts nevis faktos, bet absolūtās emocijās. Un tās emocijas jau nekad nebūs konstruktīvas. Tā ir viena mirkļa eksplozija pie kaut kāda apgalvojuma, kas nemaz neatbilst patiesībai. Un tad tas aiziet, kā tāds mutulis. Un, ja tu tajā mutulī nenotver to sākumposmu un nepasaki: "stop, es izskaidrošu, kā tas ir", tad ir dimbā."
Sanita atzīst, ka ar šādām lavīnām nācies saskarties: "Vakari, naktis tika vadīti, lai visu laiku atbildētu cilvēkiem, lai turētu kontrolē šo jautājumu, lai viss neaizveļas destruktīvā sniega bumbā."
"Tas skaļais populistiskais vilnis vienmēr būs un tas principā ir pat neapklusināms," viņa vērtē. "Vienmēr būs tie skaļie, kuri atļausies melot un fantazēt pret tiem, kas vērtē konstruktīvi un pieklājīgi klusēs, bet kuriem pēc būtības ir jārunā."
Un tad ir tāds brīdis, kad tu sev jautā: kam man šo vajag, – atzīst Sanita. Vājuma mirklis tomēr esot īslaicīgs un pāriet, ja blakus ir atbalstoši cilvēki un komanda, kas gatava turpināt ceļu.
S. Dika-Bokmeldere: "Esmu vadītāja arī savā tiešajā darbā. Un man ir jāsaprot, ka cilvēkiem ir vājības. Man jāsaprot, ka cilvēkiem ir emocijas. Bet man tādu īsti nevar būt. Varu tikai ar sapratni izturēties pret to un mēģināt salāgot dažādās intereses."
Ceļā uz pirmo bērnu rotaļu laukumu
Mārupītes meža parka plāns ir kā puzle, kas sastāv no daudziem mazākiem projektu un ieceru gabaliņiem. "Saprotam, ka nebūs tā, ka mums tagad riekšavām te naudu nobērs," atzīst S. Dika-Bokmeldere. Tāpēc apkaimes attīstības biedrība izvēlējusies iet pieticīgāko ceļu, ik gadu ar kādu no parka projektiem startējot pašvaldības līdzdalības finansējuma konkursos, tomēr uzturot prasību par finansējumu visam projektam.
Pērn šajā konkursā jau iegūts finansējums Bieriņu sirds – Induļa Rankas veidotā skulptūru ansambļa "Jaunā Rīga" un apkaimes centrālā laukuma – sakārtošanas projektam. Objekta centrālajā tornītī gaisma jau iedegta projekta izpētes gaitā, un tā ir kā simboliska bākuguns turpmākai apkaimes un parka attīstībai.
Nu kārta bērnu rotaļu laukumam, kas būs pirmais visā apkaimē! Laukumu paredzēts veidot meža parka Ozolplača galā. To plānots pieteikt šāgada pašvaldības projektu konkursā. Biedrības vadītāja domā, ka tas būs divu gadu jautājums, lai piesaistītu bērnu laukumam nepieciešamo finansējumu.
"Jāņem vērā, ka bērnu laukuma atrašanās vieta Mārupītes meža parkā prasīs nestandarta risinājumus, lai objekts iekļautos apkārtējā vidē," spriež Sanita. "Tam jābūt no dabiskiem materiāliem un dabiskos toņos."
Apkaimes attīstības biedrības vadītāja neslēpj arī tālāku sapni par apgaismojuma ierīkošanu meža parka veloceliņā. Gaismas instalācija "Levitācija" apliecinājusi, ka apgaismojums parkā ir nepieciešams.
Gatavi satiksmes mierināšanas eksperimentam
Bieriņu apkaimes attīstības biedrības darbs organizēts darba grupās, kuru darbībai ir konkrēti mērķi. Mārupītes meža parka projekta īstenošanai tika izveidota Mārupītes revitalizācijas darba grupa. Biedrības paspārnē darbojas arī "Rail Baltica" projekta, satiksmes un drošības, mākslas, kā arī pasākumu organizācijas darba grupas.
Satiksmes organizācija ir viens no lielākajiem Bieriņu izaicinājumiem. Apkaimes ielas noslogo aizvien augošā autotransporta plūsma. Savas korekcijas viesīs arī "Rail Baltica" izbūves gaita un jaunā dzelzceļa līnija.
"Apkaimes attīstības biedrība sarunās ar "Rail Baltica" pārstāvjiem cenšas panākt, lai jaunie dzelzceļa šķērsojumi uzlabotu nevis vēl vairāk apgrūtinātu satiksmes caurplūdi nākotnē," skaidro Sanita. Bieriņi runā arī par ceļu satiksmes organizācijas risinājumiem jaunās dzelzceļa līnijas būvniecības laikā, lai apkaime netiktu nošķirta no Rīgas.
Sarunās ar "Rail Baltica" projekta īstenotājiem par neiejaukšanos Mārupītes gultnē un trokšņu slāpēšanas sienām jau esot gūtas pozitīvas atbildes. Citi jautājumi vēl ir apspriešanas procesā.
"Viens no galvenajiem jautājumiem ir, lai satiksme "Rail Baltica" būvniecības laikā būtu jēgpilna," uzsver Sanita, norādot, ka jau šobrīd apkaimes iedzīvotājiem jāsaskaras ar ievērojamiem sastrēgumiem.
"No manas mājas līdz Liepājas ielas un Ulmaņa gatves krustojumam, kas ir apmēram kilometra attālumā, sastrēgumā nākas pavadīt vismaz 40 minūtes. Braucot uz pilsētas centru, lielāko laiku nostāvu "korķī" šeit pat apkaimē."
Lai apbrauktu sastrēgumus, autovadītāji mēdz izmantot mazās apkaimes ieliņas. Turklāt praksē redzams, ka savu uzdevumu lāga nepilda ne uzstādītās ātruma ierobežojuma zīmes, ne ātruma vaļņi.
"Tāpēc mēs esam pauduši gatavību kļūt par pirmo apkaimi, kur eksperimenta kārtā tiek ieviesti papildu satiksmes mierināšanas pasākumi," informē apkaimes biedrības vadītāja. "Tas varētu būt pilotprojekts, kas kalpotu par paraugu citiem."
Bieriņu ziemas sezonas katastrofa ir netīrītās ielas. Zem katras kritikas ir arī sabiedriskā transporta pieturvietas.
"Kā autobusa pietura var atrasties vietā, kur tikai karstākajā vasaras nedēļā nav peļķes, kur transports braucot garām apšļaksta visus uz šaurās ietves stāvošos cilvēkus, kuriem nav kur atkāpties, jo aiz muguras ir sēta," retoriski vaicā Sanita. Viņa atzīst, ka šie ir jautājumi, par kuriem vēl jāiestājas arī viņas vadītajai biedrībai.
Nav burvju nūjiņas, bet ir jaudīgs resurss
"Neceriet, apkaimes attīstības biedrība nav veidojums, kuram ir burvju nūjiņa, kas ar vienu mājienu atrisinās visas Bieriņu problēmas," uzsver biedrības vadītāja.
"Tas ir sūrs darbs. Tas ir darbs, par kuru mums neviens nemaksā. Varam gūt tikai emocionālu baudu par paveikto. Bet tāpat jau zini, ka nekad visiem nebūs labi."
Kā svarīgu darba rezultātu viņa min pašu biedrības izveidi, kas pulcējusi aktīvus cilvēkus, kuri ir gatavi darboties sabiedrības labā. "Tas, manuprāt, ir ļoti būtisks resurss, ar kuru varam virzīties uz priekšu," vērtē Sanita.
"Domāju, ka būtiska ir arī visa tā apkaimes domāšanas maiņa no "kas nu mēs te tādi Bieriņi" uz "mēs esam Bieriņi, kas kaut ko ir panākuši un paveikuši". Un tajā nozīmīga artava esot arī biedrībai.
S. Dika-Bokmeldere: "Mēs neesam no Rīgas laukiem. Mēs esam tāda Rīgas mazpilsētas daļa. Ar savu šarmu, ar savu īpašo lokālpatriotismu, kāds nav iespējams ne galvaspilsētas centrā, ne tā sauktajos guļamrajonos."
"Un mēs ļoti daudz neesam padarījuši, to apzināmies. Tas mums ir priekšā. Bet mēs esam uz pareizā – attīstības – ceļa. Spēcīgā komandā un ar saviem mērķiem. Es lepojos ar savu komandu. Dodiet laiku, mēs visu sasniegsim," sola Bieriņu apkaimes attīstības biedrības vadītāja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
