Pārmaiņām bija jābūt jau vakar: kā Avotu apkaime cer kļūt par Rīgas sirdi

Svarīgi! "tv3.lv" uzsācis jaunu rakstu sēriju par Rīgas apkaimēm. Publikāciju sēriju iesāka stāsts par Čiekurkalna aktīvistiem, kuri vēlmē uzlabot apkaimes dzīvi kopīgi darbojas jau septīto gadu. Vairāk lasi šeit.

Avotu apkaimes biedrība ir viena no jaunākajām Rīgas apkaimju biedrībām. Kā "’tv3.lv’’ norāda biedrības vadītājs un partijas "Kustība "Par!" izpilddirektors Miks Celmiņš, tā oficiāli reģistrēta 2020. gada 9. oktobrī. Kopš biedrības dibināšanas biedru rindas kļuvušas nedaudz kuplākas – pašreiz tajā ir aptuveni 70 biedri.

Taču, kā uzsver biedrības vadītājs, visas biedrības aktivitātes vienmēr ir atklātas un atvērtas, un ikviens apkaimietis vai jebkurš cits ir aicināts piedalīties biedrības sēdēs un palīdzēt uzlabot dzīvi Avotu apkaimē. "’Aicinām iesaistīties visus, jo kopumā pēc publiski pieejamajiem datiem Avotu apkaimē dzīvo aptuveni 20 tūkstoši iedzīvotāju, kas nav maz,’’ piebilst Celmiņš.

Biedrība cenšas katru otro otrdienu satikties, lai pārrunātu aktuālo. Kas Avotu apkaimē aktuāls?

Sv. Pāvila baznīcas krustojums – nav drošs nevienam

Jau ilgāku laiku viens no Avotu apkaimes aktuālajiem jautājumiem ir Avotu, A. Deglava un Lienes ielas krustojums pie Sv. Pāvila baznīcas. "’Šeit sanāk kopā dažādas ielas, un šis krustojums nav drošs ne gājējiem, ne autovadītājiem, ne sabiedriskajam transportam – pilnīgi nevienam,’’ uzsver Celmiņš.

Šo krustojumu apkaimes biedrība un arī aktīvisti iesaukuši par "’laukumu’’, jo tas uzskatāms par Avotu apkaimes centru. "’Tā ir vieta, kur tiekamies. Mēs arī gribētu, lai tas tā paliek, tāpēc arī par to domājam, kā to attīstīt nākotnes perspektīvā,’’ stāsta Celmiņš.

Darbs pie "’laukuma’’ labiekārtošanas aizsākās jau aptuveni pirms gada, kad Avotu apkaimes biedrība analizēja Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) izveidoto būvprojektu. Apkaimiešiem bijuši vairāki iebildumi, kur lielā daļā izdevies iziet rast kompromisu. Taču pašreiz šis jautājums vēlreiz aktualizējies, jo RDSD uzstāj uz savu, bet vietējie ar to nav mierā.

"’Satiksmes departaments vēlas šajā laukumā izvietot daudz luksoforu, kuru uzstādīšanu neatbalstām, bet departaments uz tiem ļoti uzstāj. Mūsuprāt, luksofors ir satiksmi regulējošs mehānisms, kas lielā mērā palielinās satiksmes intensitāti, bet mēs, apkaimes iedzīvotāji, vēlamies, lai šī intensitāte krīt, nevis pieaug. Šobrīd izskatās, ka, izvietojot luksoforus, tā pieaugs par vismaz pieciem procentiem, ko iepriekš nenoliedza arī RDSD,’’ problēmsituāciju ieskicē Celmiņš.

Ja patiesi šie luksofori tiks uzstādīti, Avotu apkaimes biedrība vēlas aicināt RDSD to darbību pielāgot tā, lai gājējiem tajos vienmēr deg zaļā gaisma. Savukārt zaļā gaisma autovadītājiem iedegtos tad, kad auto būtu samazinājuši ātrumu līdz noteiktam limitam vai pilnībā apstājušies. "’Lai prioritāte šajā laukumā vienmēr ir gājējs,’’ piebilst Celmiņš.

Veco koka ēku renovācija

Otra prioritāte Avotu apkaimē ir seno koka ēku renovācija un restaurācija. "’Mūsu apkaimē ir diezgan daudz koka ēku, kur daļa ir ļoti sliktā stāvoklī. Dažādu apstākļu dēļ – gan iedzīvotāju ķīviņu, gan Rīgas domes nesaprotamā atbalsta mehānisma dēļ – daļai no ēku īpašniekiem un iedzīvotājiem nebija iespēju pieteikties atbalstam. Arī birokrātiskie šķēršļi nepalīdzēja, tāpēc tā ir vēl viena apkaimes biedrības prioritāte,’’ paskaidro Celmiņš.

Jau ir aizvadītas vairākas tikšanās ar dažādām Rīgas domes struktūrvienībām, un sadarbībā ar aktīvākajiem apkaimes iedzīvotājiem un Rīgas domes Īpašuma departamentu jau izstrādāti priekšlikumi, kas tiek virzīti tālākai apstiprināšanai.

"’Šeit arī bija diezgan daudz problēmas, par kurām signalizējām un kuras tiks atrisinātas,’’ norāda Celmiņš un piebilst, ka sadarbības ar Īpašuma departamentu līdz šim bijusi ļoti laba – departaments ņēmis vērā apkaimes iedzīvotāju vēlmes un uzskaitītās problēmas.

Noziedzības apkarošana un vispārējā drošība

Trešais apkaimes iedzīvotājiem sāpīgais jautājums, par kuru mediji aktīvi ziņoja jau pērnā gada pavasarī, ir izplatītā narkotisko vielu tirdzniecība un viegla pieejamība, arī prostitūcijas pakalpojumi un dažādu kriminālo aktivitāšu veikšana. Tiesa, Celmiņš piebilst, ka precīzu datu par šīs problēmas apmēriem Avotu apkaimē nav, bet iedzīvotāju novērojumi rāda – tā ir nopietna.

"’Pagaidām lielu risinājumi tai nav, bet ir vairāki mazāki. Piemēram, mums ir izveidojusies ciešāka sadarbība ar pašvaldības un valsts policiju. Ar policiju vairākkārt esam tikušies, pārrunājuši situāciju. Mums arī ir "’Whatsapp’’ kontakti pašvaldības policistiem – tādā veidā iedzīvotāji daudz ātrāk un vieglāk var ziņot par notikumiem. Iepriekš bija tā, ka daudzi ziņoja, bet, ierodoties notikuma vietā, vairs nekā nav, līdz ar to policijai šo notikumu ir grūti fiksēt. Mēs fiksējam, ziņojam un ceram, ka lietas tiek novestas arī līdz galam,’’ stāsta Celmiņš.

Viņš gan norāda, ka šai problēmai būtu nepieciešams nacionāla, nevis pašvaldības līmeņa risinājums. "’Zinu, ka pirms laika Saeimā bija aktualizējies jautājums par prostitūcijas ierobežošanu Latvijā. Taču tik daudz, cik mēs par to varam signalizēt un varam ieviest vietējā līmeņa risinājumus, tur esam jau daudz paveikuši.’’

Vaicāts novērtēt kopējo drošības sajūtu apkaimē, Celmiņš teic – nevar atbildēt par visiem, bet pats jūtas pietiekami droši. Tiesa, viņš neizslēdz iespēju, ka šo problēmu zināmā mērā ir iepauzējusi pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi. Kā arī mediju publikācijas un iedzīvotāju aktīvie signāli policijai veicinājuši aktīvāku patrulēšanu, kas arī, protams, palīdzējis mazināt noziedzīgo darbību apjomus.
"’Šobrīd tā vienkārši nav atkal atjaunojusies. Taču domāju, ka tad, kad paliks siltāks, mēs atkal, iespējams, šo problēmu izjutīsim vairāk,’’ atzīst Celmiņš.

"’Lidl’’ celtniecība – apkaimes iedzīvotāju vidū valda nevienprātība

Visbeidzot ceturtā un jaunākā Avotu apkaimes aktualitāte ir iecerētā veikala "’Lidl’’ būvniecība Lāčplēša ielā 76. Apkaimes biedrība savā "’Facebook’’ lapā veikusi iedzīvotāju atmosfēras "’mērīšanu’’, kā arī par veikala būvniecību sprieduši biedrības sapulcē.

Viedokļi, protams, dalās: vieni atbalsta, bet citi par ieceri nepriecājas. Taču biedrība savstarpēji vienojusies – tā nevar iebilst pret privātā uzņēma vēlmi veikt uzņēmējdarbību uz privātas zemes, tāpēc protestēt neplānot. Taču plānā ir izzināt "’Lidl’’ ieceres un vest uzņēmuma pārstāvjus uz pārrunām, lai būvniecībā vērā tiktu ņemtas arī iedzīvotāju vēlmes.

"’Mums ir vairāki ierosinājumi, piemēram, par arhitektūru, pieejamību, apzaļumotību. Tāpat mēs gribētu, lai veikala dēļ nepalielinātos satiksme, ko varētu izlīdzināt ar sabiedriskā transporta plūsmas izveidi. Kā arī mēs gribētu, lai "’Lidl’’ veicina apkaimes iedzīvotāju dzīves uzlabošanos caur dažādām aktivitātēm, darba vietām vai tamlīdzīgi,’’ apkaimes biedrības ieceres ieskicē Celmiņš.

Sadarbība ar Rīgas domi – ļoti dažāda

Apkaimes attīstība, protams, nav iedomājam bez sadarbības ar Rīgas domi, un Celmiņš neslēpj – tā ir ļoti dažāda. Piemēram, sadarbība ar domes deputātiem ir laba, tie vienmēr uzklausa un arī reaģē uz apkaimes iedzīvotāju signāliem.

"’Par mūsu "’laukumu’’ tika sasaukta Rīgas mikromobilitātes drošības komiteja, kurā mums bija iespēja paust savu viedokli. Tāpat domē darbojas Apkaimju attīstības komisija, kur ik pa laikam tiek diskutēti dažādi apkaimēm būtiski jautājumi, kuru apspriedēs piedalāmies arī mēs. Un arī ar Īpašuma departamentu mums ir bijusi produktīva un laba sadarbība,’’ stāsta Celmiņš.

Savukārt sadarbība ar Satiksmes departamentu līdz šim bijusi vidēji slikta. "’Mēs esam varējuši satikties, diskutēt un ziņot par mūsu priekšlikumiem vai iebildumiem, bet ir jautājums, cik daudz no tā tiek ņemts vērā, izstrādājot vai uzlabojot būvprojektu. Šajā ziņā ar Satiksmes departamentu mums ir gājis grūtāk nekā ar citiem. Viņus mums ir krietni grūtāk pārliecināt, un viņi ļoti uzstāj uz to, kas jau ir izstrādāts,’’ atklāj Celmiņš.

Runājot par finansiālo atbalstu, arī šeit iespējams novērtēt apkaimes sadarbību ar Satiksmes departamentu. Celmiņš stāsta – biedrība iesniegusi pieteikumu līdzdalības budžeta projektu konkursā par iecerēm pēc RDSD paveiktā "’laukuma’’ būvprojekta to labiekārtot ar apzaļumojumiem, vieglās arhitektūras elementiem, galdiem, krēsliem u. tml. Taču RDSD projektam neiedeva labu vērtējumu, tāpēc tas netika virzīts tālāk. "’Mēs šo projektu iesniegsim vēlreiz,’’ piebilst Celmiņš.

Tāpat Rīgas domē lēmusi apkaimju biedrības atbalstīt ar 25 000 eiro liela finansējuma atvēlēšanu savā budžetā. Celmiņš gan par domes atbalstu saka: "’Mums pašreiz nepieciešamība pēc finansējuma nav, jo esam vēl jauna biedrība un lielu pasākumu mums vēl nav bijis. Tāpat mēs iekasējam simbolisku biedru naudu – divus eiro mēnesī, kas tad arī veido mūsu budžetu.’’

Pārmaiņām vajadzēja būt jau vakar

Vaicāts, kādu vēlētos redzēt Avotu apkaimi, Celmiņš pirmajā mirklī samulst, bet ātri vien atgūst vārdus: "’Tas ir labs jautājums. Mūsu biedrības redzējumā Avotu apkaime ir Rīgas centra vai pat visas pilsētas sirds, jo, ja arī paskatāmies kartē, tā iezīmē tādu vieglu sirds formu. Mēs arī to redzam kā Rīgas sirdi – skaistu, iekļaujošu apkaimi pilsētas centrā.’’

Raugoties nākotnē, vietējie iedzīvotāji vēlētos, lai apkaime ir zaļa, lai cilvēks ir pirmajā vietā, lai galvenā loma vairs nebūtu transporta satiksmes nodrošināšana uz Rīgas centru, kas vērojama šobrīd. Tāpat Avotu apkaimē jābūt vietai (vairākkārt pieminētajam "’laukumam’’), kur var atpūsties ģimenes, sanākt kopā kaimiņi, norisināties aktivitātes un vēlētos atpūsties arī citu apkaimju iedzīvotāju. Un, protams, daudz cita, kas uzlabotu kopējo dzīves kvalitāti.

"’Mēs gribētu, lai Rīgā ir vēl viens apkaimes centrs,’’ vēl piebilst Celmiņš.

Kad apkaimieši vēlas šīs pārmaiņas redzēt realizējamies? Tām jau bija jābūt vakar – noteic biedrības vadītājs. "’Protams, pēc iespējas ātrāk, es negribētu teikt pēc pieciem vai desmit gadiem. Patiesībā visam bija jābūt jau vakar, bet vēlākais tam jābūt rīt. Pie tā mēs arī strādājam – lai viss uzlabotos pēc iespējas drīzāk.’’

Kur vērts paviesoties Avotu apkaimē?

Ja neesi vietējais, bet kādā darba dienas vakarā vai brīvdienās esi nonācis Avotu apkaimē, kā norāda Celmiņš, tur ir daudz, ko redzēt un piedzīvot. Piemēram, "’Koka Rīga’’, Valodu māja, vesels kvartāls ar senām un skaistām koka ēkām, skulptūra "’Skursteņslauķis un mūrnieks’’, Mūrnieku iela ar skaistām un antīkām laternām, kā arī daudzkārt izskanējušais laukums pie Sv. Pāvila baznīcas.

Tāpat vērts iegriezties pie vietējiem uzņēmējiem. Piemēram, kafejnīcā/bārā "’Liepa’’, "’Ezītis Miglā’’, "’Burgernīcā’’, lokālā "’Karbonādes’’, beķerejā Lienes ielas krustojumā, kā arī bārā un alus darītavā "’Nurme’’.

"’Avotu apkaime ir ļoti dzīva. Domāju, ka jebkurā piektdienas un sestdienas vakarā arī pandēmijas apstākļos šeit ir daudz foršas, nelielas vietiņas, kurās var ļoti labi pavadīt laiku. Man arī patīk tas, ka mēs Avotu apkaimē esam ļoti dažādi, mums ir ļoti dažāda sabiedrība – gan uzņēmēji, gan seniori, gan jaunas ģimenes, gan ārvalstu studenti. Mēs esam ļoti dažādi, bet kopā spējam diezgan labticīgi dzīvot,’’ nobeigumā teic Celmiņš.