Bīstama tendence: vecāki nežēlīgi sacenšas, sociālajos tīklos publicējot bērnu sasniegumus

Viens no secinājumiem: nav pietiekama bērnu audzināšana ģimenē, un paši vecāki bieži vien pārlieku "ucinās" ar savām atvasēm, neļaujot viņiem pieļaut pašiem savas mācību kļūdas.

Olaines vidusskolas bibliotēkā pulcējās plašs izglītības nozares ekspertu un entuziastu skaits. Bērnu vecāki, pedagogi un skolu politikas veidotāji. Tieši uz pēdējo pleciem uzkrauts galvenais jautājums: kā panākt, ka Latvijas skolas audzina gudrus bērnus, nevis sistēmas salauztas personas, kas pieradušas izpildīt pavēles, nevis domāt ar galvu.

Ansis Nudiens

Valsts izglītības satura centra "Skola 2030" veidotājs

Bieži vien ir tā: mēs domājam, ka 9. klasē dosim kritiskās domāšanas uzdevumus, nu būs labi, analizēs lietas. Bet trešajā klasē, labāk pamācīt. Ja nemāca domāt, bet piedāvā sajūtu, ka interesē tikai viedoklis, kad viņš ir 9. klasē, tad vienkārši nebūs viedokļu, ko uzklausīt!

Bērnu vecāki un pedagogi atzīst, ka jauniešu izglītošana nav tikai skolotāju pienākums. Svarīgs ir ģimenes atbalsts, atmosfēra tajā. Bērni, to sasniegumi vai trūkumi, tiek izmantoti kā rīki pašu vecāku ambīciju celšanai, kas soctīklu laikmetā uzņem arvien straujākus apgriezienus.

Inga Akmentiņa-Smildziņa

portāla "mammamuntetiem.lv" vadītāja

Šī ārkārtīgā salīdzināšana. Lūk, mans bēbītis jau prot četros mēnešos to, ko kaimiņu bēbītis septiņos. Tajā pašā e-klasē: nu kāda velna pēc tu vari salīdzināt kurā vietā ir tavs bērns? Pēc atzīmēm. Vēl trakāk – soctīklos vecāki taisa ekrānšāviņus un lielās: manam bērnam matemātikā ir 9,49, otrs – 9,89. Ko tad mēs gribam?

Diskusijas dalībnieki secina, ka jāpamāca arī paši pedagogi. Cieņpilns dialogs, konstruktīva sadarbība – tie ir atslēgas vārdi bērnu veiksmīgai izskološanai.