Cietums vai palīdzība? Deputāti spriedīs par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju nepilngadīgajiem

Policijas protokols, kriminālprocess un ieraksts sodu reģistrā – šāda realitāte šobrīd sagaida nepilngadīgo par narkotiku lietošanu.

Tiesa, statistikas dati rāda, ka kriminālprocesu skaits par atkārtotu narkotisko vielu lietošanu valstī mazinās. Lai gan dati par aizvadīto gadu vēl nav pieejami, statistika liecina, ka 2024. gadā apsūdzība celta 10 jauniešiem, 2023. gadā 12  personām, bet 2022. gadā – 24 nepilngadīgām personām.

Saeimas darba kārtībā nonākušie Narkotisko un psihotropo vielu aprites likuma grozījumi piedāvā pavisam atteikties no šī ceļa un kriminālsodu aizstāt ar palīdzību.

Idejas pamatā ir Veselības ministrijas un nevalstisko organizāciju uzskats, ka kriminālsods tikai pastiprina stigmu un attur jauniešus no vēršanās pēc palīdzības.

Šie grozījumi nepiedāvā visatļautību, uzsver Veselības ministrijā. Kriminālatbildība par narkotiku iegādi un glabāšanu paliek spēkā. Taču par pašu lietošanu nepilngadīgos vairs nesodītu kā noziedzniekus. Viņus mēģinātu ārstēt.

Šādu pieeju atbalsta ārsti un organizācijas, kas strādā ar riska jauniešiem. "Mēs piekrītam ka nav jābūt kriminālatbildībai," stāsta NPVC Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.

Līdzīga prakse ir arī citās Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, kur sodu vietā uzsvars likts uz rehabilitāciju. Turklāt, kā teic daktere, narkotiku lietošana ir sekas dziļākām problēmām: atkarībai, psihiskām grūtībām vai sociālai atstumtībai.

"Diezgan daudz bērnu nama bērni nokļūst mūsu redzeslokā, kuriem vajadzīga cita pieeja. Mums jāsaprot problēma, kāpēc lieto un ko ar viņu darīt," pauž Stirna.

Tikmēr Bērnu slimnīcas speciālisti, kuri ikdienā strādā ar šiem pusaudžiem, norāda, ka dekriminalizācija ir iespējama tikai pie nosacījuma, ka jauniešiem ir pieejama ārstēšana, izglītība un sociālais atbalsts.

"Dekriminalizēt ir ok, bet jāiet kopā ļoti cieši ar pakalpojumu, kas Latvijā, neeksistē. Vielu lietošanas traucējumi un preventīvi pasākumi – maz pārklāts sociālajā un veselības sektorā, tur ir daudz caurumu," norāda BKUS Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāja Karīna Beinerte.

Pērn vasarā stājās spēkā virzītie grozījumi ārstniecības likumā, kur nepieciešamības gadījumā paredzēta piespiedu ārstēšana. Rudenī uzsākts arī pilotprojekts ar Rīgas pašvaldību par sociālo pakalpojumu sniegšanu šādos gadījumos.

"Bet tas tikai Rīgas reģionā. No citiem, piemēram, Rēzeknes un Daugavpils dzirdam, ka nav kur. Vai arī ir kāds pakalpojums, bet nav pietiekošs tām vajadzībām. To dzirdu ļoti daudz,’ saka Beinerte.

Veselības minsirijā gan uzsver, ka pilotprojektu vērtēs un pozitīvu rezultātu gadījumā- uz palīdzību vērstus pakalpojumus plāno ieviest arī citviet valstī.

Tikmēr to, vai Latvija narkotiku lietošanu nepilngadīgo vidū turpinās uztvert kā noziegumu vai tomēr -kā slimību, vērtēs Saeimas deputāti, kuri šodien likumprojektu nodeva izskatīšanai komsijām.