Covid‑19 pandēmijas ēnā Aglonā noslēdzas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinības

Kopumā svētkos šogad drīkstēja piedalīties vien 3000 cilvēku. Lai svētkos piedalītos, bija nepieciešami ielūgumi. Lai izvairītos no plašas pulcēšanās, šogad Aglonas bazilikas teritorija tika sadalīta 11 sektoros. Katrā no tiem drīkstēja atrasties līdz 250 cilvēkiem un apmeklētājiem nebija ļauts sektorus mainīt. Tāpat arī šogad drošības apsvērumu dēļ bazilika pieejama apmeklētājiem nebija. Savukārt grēksūdzes atļautas vien ar sejas maskām.

Piektdienas vakarpusē Aglonas bazilikas Sakrālajā laukumā cilvēki vienojās kopīgā lūgšanā vakara Svētajā misē. Uzrunas sniedza arī katoļu baznīcas garīgie līderi.

Šogad pirmo reizi savas darbības laikā Aglonas svētkus nevarēja apmeklēt arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, jo viņam jāievēro pašizolācija pēc atgriešanās no Polijas. Aglonā sanākušos gan viņš uzrunājā video translācija laikā.

Arhibīskaps savā uzrunā pievērsās vairākiem tematiem. Tostarp Covid-19 izplatībai. Stankevičs sacīja, lai arī vīruss ir radījis situāciju, kurā vairojas nedrošība un bailes, katra krīze nes arī jaunas iespējas.

"Varam paskatīties uz Covid-19 arī kā uz pozitīvo spēku – kā uz mācību, kuras laikā ikviens varēja atklāt, cik daudz mums patiesībā ir dots. Mūsu brīvība, spēja pārvietoties, spēja sazināties, spēja būt līdzās," teica Stankevičs.

Pēc svētās mises pplkst.22 sākās viens no svētku gaidītākajiem brīžiem – Tautas krusta ceļš.

Krusta ceļš ir viens no svarīgākajiem un arī emocionālākajiem Aglonas svētku notikumiem. Covid-19 izplatība gan arī tā norisē šogad veikusi korekcijas. Krusta ceļu šogad neveica viena lielā pūlī, bet gan cilvēki to nogāja pa vienam, diviem vai nelielās grupiņās.

Daļa svētceļnieku šogad lēma krusta ceļā nedoties vispār, bet ar svecīti rokās vien aizlūdza. Citi, nemērojot ceļu, devās svecītes vienkārši nolikt Aglonas krustu kalna pakājē.

Pēc pirmās svētku dienas noslēguma apmeklētāji atzina – ir gūts garīgais mierinājums, taču šogad svinībās kaut kas pietrūcis.

"Ir tā savādāk. Liekas, ka Dievs mūs nepameta, bet kaut kas ir mūs pametis. Arī tas, ka mēs nevaram iet baznīcā. Liekas, ka izpalika tā kulminācija," teica svētceļniece no Krāslavas Valentīna.

Savukārt svētceļnieks no Rīgas Ģirts pauda: "Ļoti dīvainas, jo tik maz cilvēku nekad nav redzēts šeit. 26 gadus jau braucu uz šejieni, bet tā sajūta, kā būs zonas, kā dalīsies, tie ielūgumi vēl. Tas, ka jūties nodalīts, ierobežots jūties."

Aglonas svētki noslēdzās sestdien ar svētku galveno Svēto misi. Tajā ticīgos aicināja aizlūgt par garīgajām vērtībām, Latvijas valsti, par miera nesējiem Latvijā un pasaulē. Uzrunu attālināti sniedza arī Valsts prezidents Egils Levits.

Savukārt Katoļu bīskaps noslēguma misē, klātesot arī atsevišķiem ministriem un citām valsts amatpersonām, pauda gandarījumu, ka svētkus šogad izdevies aizvadīt. Vienlaikus baznīca vēlreiz atgādināja savu nostāja partnerattiecību jautājumā. Tā paliekot nemainīga.

"Mēs nedrīkstam ļaut deputātiem ļaut pieņemt kaut kādus absurdus lēmumus. Kā, piemēram, netradicionālas ģimenes dibināt, jo tas ir garām ačgārni. Tas ir tāpat, kā kāpostus stādīt ar saknēm uz augšu," teica katoļu bīskaps Jānis Bulis.

Kopumā šogad Aglonas svētki aizvadīti mierīgi un bez starpgadījumiem. Katrs, kuram bija iespēja šogad svētkus apmeklēt klātienē, pēc to noslēguma atzina, neskatoties uz to, ka tie bija citādi, emocijas gūtas un garīgais spēks atjaunots.

Katoļticīgie cer, ka nākamgad Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus varēs atkal aizvadīt plašā ticīgo pulkā.