Cūkkopības nozari plosa Āfrikas cūku mēra riski un ārvalstu konkurentu radītais cenu dempings

Šovasar Āfrikas cūku mēris konstatēts vien trijās saimniecībās visā Latvijā. Tomēr cūkkopjiem ir arī citas raizes, piemēram, pircēju paradumu maiņa – aizvien mazāk pērk tīru cūkgaļu, vairāk lētākos subproduktus.

Valdība lēmusi no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt 162 982 eiro zemnieku saimniecībai "Kalna dzenīši" kā kompensāciju Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumiem. Tomēr kopējā situācija cūkkopjiem ir drūma. Par savu nākotni satraucies Vecauces uzņēmējs, kura saimniecībā ir ap 900 cūku, uzbūvētas jaunas, modernas kūtis, taču Latvijas cūkgaļu izspiež lētāka Polijas, Vācijas un Beļģijas prece.

"Sākums bija ar "kovidu", kas radīja pēcietekmi vasaras otrā pusē ar strauju cenu samazinājumu, un šābrīža aktuālākā lieta – Eiropā mēris iet uz priekšu, kas globāli ietekmē A-Eiropas tirgu. Visai A-Eiropai ir cenu samazinājums. Nozare pārdzīvo smagus laikus no dzīvnieku realizācijas iespējām. Cenu kritums 30-50% salīdzinot ar gadu atpakaļ,"

Āfrikas cūku mēris ir atnācis uz palikšanu, saka saimniecībā, kur, tāpat kā citviet, tagad ievēro ļoti stingrus drošības pasākumus.

Lielākās bažas par nākotni "Vecaucē" rada fakts, ka desmit gadus lauksaimniekiem ir bijis atbalsts no valsts par kredītprocentu daļēju dzēšanu, kam šogad nauda neesot atradusies. Tas rada satraukumu arī citiem Kurzemes lauksaimniekiem.

"Es iegādājos zemes platības ar atbalstu kredītprocentu dzēšanai, bet tagad izskatās, ka atbalsts būs atņemts. Man tas radīs milzu problēmas finanšu plūsmā, tas padarīs daudzus lauksaimniekus nekonkurētspējīgus zemes prikšanā, jo ārvalstu pircējiem ir daudz zemāki kredītprocenti! Viņi mūs izstums  no vietējā tirgus,"

"Mums ir jāspēj konkurēt kopējā tirgū. Arī bankas ir sašutušas, ka šādas atbalsta programmas vairs nebūs!" SIA "PF Vecauce" valdes priekšsēdētājs Kristaps Melbārdis.

Zemkopības ministrijā skaidro, ka nauda tomēr atradusies.

"Mēs bijā iesnieguši to budžeta paketē,  tur līdzekļi neatradās. Tāpēc esam raduši iespēju kredītsaistības nākamajā un aiznākamajā gadā segt no Lauku Attīstības programmas līdzekļiem," zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis.

Ministrijā solīts darīt visu, lai lauksaimnieki nesajustu Covid-19 ekonomiskās krīzes smagumu, uzsverot, ka šī ir valsts  nozīmes, eksportspējīga nozare.