Daļa ģimenes ārstu turpina "cīņu" ar e‑veselības ligām! NVD akcentē, ka viss ir kārtībā
Lai gan e-veselības sistēmas lietošana Latvijā ir obligāta jau no 1. janvāra, tikai no pirmdienas, 8. janvāra, tai pieslēgušies pilnīgi visi ģimenes ārsti.
Jau vairākkārt stāstīts, ka daudziem ārstiem un farmaceitiem jaunais elektroniskais darba rīks sagādājis lielas raizes, jo sistēma bieži nedarbojas. Nacionālais veselības dienests (NVD) apgalvo, ka nu visas nepilnības esot novērstas, bet mediķi gan saka pretējo.
Ģimenes ārsts Andris Lasmanis e-veselības sistēmā roku iemēģināja aizvadītā gada nogalē, lai jaunais gads nenāktu ar jaunām problēmām. Taču tā viss nenotika. Programma aizvien ir lēna, kļūdaina un neparocīga. Piemēram, recepšu izrakstīšana var aizņemt pat desmit minūtes, iepriekš tas bija paveicams vien pāris sekundēs. Turklāt, kamēr iepriekš izmantotā programma pacientu medicīnisko vēsturi saglabā pilnīgi un pārredzami, e-veselībā tas nenotiek.
Tā ķeršanās ir sistēmas dēļ, tad tur pēkšņi tas meklētājs nestrādā, tad es drukāju vienu tekstu, viņš neiesit burtus. Nepilnvērtīgi ir arī tie dati, ko es pēc tam redzu. Pieņemsim, es izdrukāju recepti, un man vajadzētu redzēt, vai viņa bija īpašā recepte, vai cik tur devas es esmu izrakstījis, – tas neparādās. Līdz ar to man nav pārskata.
Nacionālajā veselības dienestā gan apgalvo, ka sistēmas nepilnības ir novērstas un kļūdoties paši ārsti.
Citos gadījumos mēs esam identificējuši, ka tās ir saistītas problēmas gan ar interneta ātrumiem, kas ir atsevišķiem ārstiem novēroti. Vairākos gadījumos, kad ārsts mums ziņo par nepilnību, patiesībā viņš nav līdz galam izpildījis noteikto scenāriju, proti, izrakstot recepti, nav aizpildīts kaut kāds lauks, bet sistēma ir atdevusi paziņojumu, tāpēc ārstam liekas, ka sistēma nedarbojas.
Tomēr aizvadītajā nedēļā katru dienu veselības dienests saņēmis vidēji 600 zvanus ar jautājumiem, kā tad īsti šī programma būtu lietojama. Jāpiebilst, ka e-veselība ir viens no dārgākajiem šāda veida projektiem Latvijā. Patlaban tajā jau ir ieguldīti vairāk nekā 10 miljoni eiro. Taču e-veselība sagādā virkni problēmu. Līdzīgi kā nesenā pagātnē vairāki citi neveiksmīgi digitālie projekti.
Piemēram, 3,5 miljonus eiro vērtais projekts "skolas.lv", kas izgāzās vēl nepabeigts. Nedarbojas arī desmit gadu laikā tapusī e-kultūra, par ko izšķērdēts apmēram miljons eiro. Arī e-paraksts, kas gan atšķirībā no iepriekš minētajiem projektiem ir aktīvs, arī sagādā ne mazums neērtību.
Datorspeciālists Ilmārs Poikāns uzsver, ka IT iepirkumos veidot shēmas savtīgās interesēs ir krietni vieglāk nekā, piemēram, būvniecībā, jo programmatūras izstrādē iekļauj tikai programmētāju darbu, ko ne visi spēj saskatīt. Savukārt e-veselības stāsta galvenā problēma esot attieksme un ministrijas nevēlēšanās atzīt savas un programmas izstrādātāju kļūdas.
Manuprāt, viena no lielākajām problēmām ir attieksme no VM un NVD, kas jau no laika gala negrib atzīt, ka ir problēmas. Jau pagājušajā gadā veselības ministre Anda Čakša un NVD vienkārši nenormāli apmētāja ar dubļiem ģimenes ārstus, kuri atklātā tekstā teica to, ko viņi ir konstatējuši. Vienmēr tika teikts, ka ārsti un pārējie, kas ziņoja par problēmām, ir nejēgas, viņi nemāk lietot datorus.
Jāpiebilst, ka daļu no e-veselības projekta izstrādāja SIA "Datorzinību centrs", kas kopā ar uzņēmumu "E-Synergy" veidoja bēdīgi slaveno projektu "skolas.lv". Par šā projekta izgāšanos 2015. gadā uzsākts kriminālprocess. Bet Nacionālajā veselības dienestā norāda, ka, izvēloties sistēmas izstrādātājus, vērtēta tikai atbilstība normatīvajiem aktiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
