Daļai Latvijas iedzīvotāju vasara bez atvaļinājuma. Kādēļ darbinieki atsakās atpūsties?
Vasara ir populārākais atpūtas laiks, taču pētījuma dati liecina, ka katrs septītais Latvijas un arī Lietuvas iedzīvotājs šovasar strādās bez atvaļinājuma. To pašu plāno darīt desmitā daļa igauņu. Eksperti norāda, ka darbs bez atpūtas ir tiešs ceļš uz emocionāliem un fiziskiem veselības traucējumiem, un 2-3 nedēļas ir nepieciešamas, lai strādājošais cilvēks varētu pienācīgi atpūsties, paziņojumā presei norāda apdrošināšanas sabiedrība "Gjensidige".
Saskaņā ar pētījuma datiem 15% Lietuvas, 14% Latvijas un 9% Igaunijas iedzīvotāju šovasar plāno strādāt bez atvaļinājuma. Novērojams, ka vairāk vīriešu nekā sieviešu plāno atteikties no atpūtas.
"Darbs bez brīvdienām var vairāk kaitēt nekā palīdzēt. Uzņēmumā mēs radām vidi, kas palīdz darbiniekiem harmoniski apvienot darbu un atpūtu. Mēs novērojam, ka kolēģi vairs neņem visas brīvdienas tikai vasarā. Ir populāri doties atvaļinājumā aprīlī, maijā, septembrī, kad siltajās zemēs jau var sajust vasaru un vēl ietaupīt naudu, jo aktīvā sezona vēl nav sākusies vai jau ir beigusies. Tas ļoti palīdz nodrošināt raitu darbu vasarā lielākos kolektīvos," stāsta Rasa Rakšteliene, apdrošināšanas sabiedrības "Gjensidige" Cilvēku un kultūras nodaļas vadītāja Baltijas valstīs.
Saskaņā ar eksperta teikto uzņēmumā strādājošie saņem vienu papildu atvaļinājuma dienu, piecas ziemas atvaļinājuma dienas, brīvdienu dzimšanas dienā un vienu dienu sev par pieciem darba gadiem.
"Papildu brīvdienas palīdz darbiniekiem pagarināt garās nedēļas nogales un biežāk doties atvaļinājumā." Elastīga darba kultūra dod cilvēkiem iespēju strādāt pie jūras vai lauku sētās, kur viņi joprojām var baudīt dabu un atpūsties pēc darba. Šādā veidā cilvēki sabalansē darba un atpūtas laiku un saglabā enerģiju visa gada garumā," novēro Rakšteliene.
"InMedica" klīnikas psihiatre Aurelija Vaitkevičiene negatīvi vērtē darbinieku lēmumu neņemt atvaļinājumu: "Vienmēr ir svarīgi nosaukt iemeslus, kādēļ nolemjat strādāt bez atvaļinājuma: vēlmes nopelnīt vairāk, nespējas savlaicīgi tikt galā ar uzdevumiem vai varbūt vienkārši mazvērtības kompleksa dēļ, kad cilvēks jūtas nozīmīgs tikai tiktāl, ciktāl viņš spēj nostiprināties un palikt darbā," saka psihiatre.
Pēc Vaitkevičienes domām, atvaļinājumu periodiskums ir ļoti individuāla lieta, taču strādājošam cilvēkam piemērots variants ir dažu dienu īss atvaļinājums vai garākas brīvdienas reizi ceturksnī un reizi gadā 2-3 nedēļu atvaļinājums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
