"Darbā nav jālasa naidpilni komentāri": Gulbenes dome nobloķē vietējo ziņu portālu "dzirkstele.lv"
Samilzusi nesaprašanās starp Gulbenes laikrakstu "Dzirkstele" un novada domi. Vietvaras domes administrācijas telpās, tostarp publiskā klientu apkalpošanas punktā, liegusi piekļuvi ziņu portālam "dzirkstele.lv". Laikraksts to uztver kā nedemokrātisku rīcību. Bet Gulbenes vietvara negribot pieļaut, ka tās algotņi darba laikā lasa vai pat raksta naidu kurinošus komentārus pie portāla publikācijām.
"Šo faktu mēs atklājām pavisam nejauši," telefonsarunā atklāj "dzirkstele.lv" galvenā redaktore Ginta Alberte. "Viens no darbiniekiem publiskajā punktā, klientu apkalpošanas centrā, gribēja ieiet portālā, bet tas bija nobloķēts." Tiesa, jau iepriekšējā domes sasaukuma laikā vietējais laikraksts bija informēts par to, ka domes ēkā, domes iekšējā tīklā portāls ir bloķēts. Tomēr liels bija pārsteigums, ka arī pašreizējā vadība, kas krietni pretimnākošāk izturas pret laikrakstu kopumā, aizvien ietur iepriekšējo praksi.
Alberte stāsta, ka dome ir vērsusies laikrakstā ar lūgumu "sakārtot komentāru jautājumu". Domes ieskatā komentāriem būtu jābūt reģistrētiem. Galvenā redaktore gan norāda, ka reģistrēties var arī ar izfantazētu vārdu. Turklāt redakcija rūpīgi seko līdzi komentāru saturam. Neatbilstošākie tiek izdzēsti. Naidu kurinoši komentāri un tādi, kas aicina uz vardarbību portālā netiek pieļauti. Darbinieki tam rūpīgi seko līdzi.
"Manuprāt, novada dome negrib nekādu pret sevi vērstu kritiku. Arī publikāciju komentāros," vērtē Alberte.
"Manuprāt, novada dome negrib nekādu pret sevi vērstu kritiku. Arī publikāciju komentāros," vērtē Alberte. "Ja paskatāmies, ko pašvaldība liek savā portālā un savos sociālajos tīklos, tad Gulbenes novads ir paradīze. Te nepastāv problēmas. Šī situācija gan nekādi neatšķiras no citām Latvijas pašvaldībām – to atspoguļojumā Latvijā dzīve ir kā paradīzē. Kaut gan patiesībā tā nemaz nav."
Komentāri ir būtisks informācijas avots
Viņa arī uzsver, ka portāla lasītājiem dotā iespēja brīvi komentēt pie rakstiem – redakcijas darbā ir praktiski noderīga. Nereti komentāros cilvēki sniedz vērtīgu informāciju, tostarp stāsta par "lietām, ko pašvaldība mīl paslaucīt zem tepiķa". "Manuprāt, ietekme uz cilvēku domu, nobloķējot mūsu portālu, pašvaldībai nav liela. Tomēr tas atspoguļo, kā vietvara cenšas izjaukt varas līdzsvaru. Parādīt, ka viņiem te ir lielāka vara," viedokli pauž Alberte.
Būdama Latvijas Žurnālistu asociācijas biedre, Alberte vēlējās arī noskaidro kolēģu domas šai jautājumā. Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis portāla bloķēšanu komentējis kā klaju necieņu pret demokrātiskām vērtībām.
"Vietējā medija bloķēšana centrālajā pašvaldības ēkā ir klaja necieņa pret demokrātiskām vērtībām, klaja necieņa pret pašvaldības iedzīvotājiem, kuru labā vietējais medijs strādā. Vieni no svarīgākajiem reģionālo mediju uzdevumiem ir veicināt sabiedrības izpratni par apkārt notiekošo un vairot cilvēku piederību vietējām kopienām. Bloķējot piekļuvi medijam, kurā publicēti arī kritiski viedokļi par domes darbu, domes vadība ignorē šo uzdevumu svarīgumu un kavē to izpildi."
Domes darbinieku komentāri – policijas redzeslokā
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Caunītis ("Latvijas Reģionu Apvienība") portālam "tv3.lv" norāda, ka viņš nekad nav mēģinājis apspiest vai ietekmēt cilvēka domu. "Bet es neatbalstīšu gānīšanos, nesmukas lietas, naida vai vardarbības kurināšanu vai tamlīdzīgi," telefonintervijā uzsver Caunītis. Viņš arī piebilst, ka lēmumu par portāla bloķēšanu pieņēma iepriekšējā domes vadība. Tomēr viņš patlaban neredzot iemeslu, lai to atceltu.
Galvenais pašvaldības iebildums pret portālu: tajā ikviens lasītājs, nereģistrējoties, var atstāt savu komentāru. Caunītis uzskata – ikvienam komentētājam ir jātiek reģistrētam ar konkrētu e-pastu, lai viņu varētu identificēt.
Galvenais pašvaldības iebildums pret portālu: tajā ikviens lasītājs, nereģistrējoties, var atstāt savu komentāru. Caunītis uzskata – ikvienam komentētājam ir jātiek reģistrētam ar konkrētu e-pastu, lai viņu varētu identificēt. "Es ļoti gaidu un ceru, ka "Dzirkstele izdarīs savu darbiņu. Kolīdz tiks sakārtots komentāru jautājums un pārtraukta neierobežotā vārda brīvība, es domes lēmumu par portāla bloķēšanu atcelšu kaut nakts laikā."
Domes pieredzē bijuši gadījumi, ka pašvaldības darbinieki darba laikā "dzirkstele.lv" rakstījuši naidpilnus komentārus. Tikusi pat iesaistīta policija, tad arī atklājies – komentāri sūtīti no Gulbenes novada domes IP adreses. "Es esmu konstatējis, ka "Dzirkstele" pieļauj visatļautību. Vārda brīvību. Tur var gānīties, rupji lamāties. Varbūt kādam patīk, kāds skatās, bet man nepatīk un es neskatos. Arī pašvaldības darbiniekiem darba laikā tas nav jādara," pārliecināts domes vadītājs.
Vaicāts, vai piekļuves liegšana portālam ir labākā stratēģija, kā izglītot darbiniekus par uzvedību internetā, Caunītis norāda: ieejot portālā un lasot citu atstātos komentārus, pastāv risks, ka iedarbosies bara instinkts, kas pamudinās arī darbiniekus atstāt neatbilstošus ierakstus. Citus portālus vai interneta vietnes Gulbenes galva administrācijas ēkā nav bloķējis.
Vietvaras vadītājs arī norāda – kaut viņam esot pretenzijas pret atsevišķu publikāciju virsrakstiem, kā piemēram, "Genocīds pret Gulbenes novada skolām" – viņš tomēr saviem darbiniekiem neliedz piekļuvi drukātajai "Dzirkstelei". Pašvaldība laikrakstu abonē. Tas pieejams gan domē, kā arī bibliotēkā un citās iestādēs. Tādējādi, Caunīša ieskatā, arī darbiniekiem domē, ja ir vajadzīga, ir piekļuve vietējai presei.
"Nu, ja mēs braucam apsveikt uzņēmēju, gribam kopīgu bildi, bet viņš tam nepiekritīšot, ja publikācija būs "Dzirkstelē", tad, manuprāt, tas jau ir rādītājs," savu redzēju pauž Caunītis. "Uzņēmēji negrib, ka par viņiem raksta, jo tad portālā viņu noķengās. Cilvēki ir jūtīgi. Mēs katrs esam ar savu jūtīgumu. Nevajag to pārbaudīt. Izlietu ūdeni nesasmelsi," rezumē Caunītis.
Nesaskaņas ar žurnālistiem arī Bauskas domē
Saspīlētas attiecības starp vietvaru un reģionālo laikrakstu ir arī Bauskas pusē. Arī tur vietējais laikraksts "Bauskas dzīve" izjūt vietvaras spiedienu par pašvaldības darbu kritizējošiem rakstiem, kā arī par komentāriem pie publikācijām. Lai arī portāls "bauskasdzive.lv" novada domē šobrīd nav nobloķēts, tomēr žurnālistiem ir ārkārtīgi sarežģīti iegūt informāciju.
Tāpat "Bauskas Dzīve" pirmo reizi redakcijas pastāvēšanas vēsturē nav saņēmusi domes ielūgumu uz pašvaldības rīkoto 4. maija Bauskas novada pašvaldības apbalvojuma ceremoniju. Tajā ik gadu pasniedz "Zelta ozola"
balvas labākajiem darbiniekiem. Arī informāciju par norises laiku laikraksts uzzināja vien 2. maijā, personīgi vēršoties pie domes priekšsēdētāja.
"Manuprāt, pašvaldības darbiniekiem tomēr nav vēl tādas pilnīgas izpratnes, ko nozīmē strādāt publiskā amatā. Tas ietver nodokļu maksātāju naudas menedžēšanu. Daudziem nav ne stresa noturības, ne normālas attieksmes pret kritiku."
Pēc notikumiem Gulbenē arī Bauskas laikraksta redakcijā ir pārdomas par to, kā salāgot brīvu komentēšanas iespēju ar vārda brīvības robežošanos ar visatļautību. Laikraksta "Bauskas Dzīve" galvenā redaktore Anita Rozentāle vērtē, ka komentāru jautājums sevišķi samilzis jaunajos ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā. Jaušams, ka sabiedrībā ir izteiktas diskriminēšanas tendences un nesavaldība.
Laikraksts arī izvērtējis iespēju ieviest praksi – ļaut komentēt tikai reģistrētiem lietotājiem. Tas ievērojami atvieglotu redakcijas darbu. Žurnālistiem vairs nevajadzētu veltīt tik daudz laika, izķerot neatbilstošos ierakstus. Tomēr no otras puses – komentāri aizvien laikrakstam ir būtisks informācijas avots. It īpaši apstākļos, kad pašvaldība ārkārtīgi ierobežo piekļuvi savai informācijai.
"Cilvēki komentāros raksta ļoti daudz jautājumu pašvaldībai. Par nesakārtotām ielām un laukumiem. Mums ir tāda prakse, ka šos jautājumus par vietvaras darbu mēs pārsūtām, lai dome sniedz atbildes. Pēc tam publicējam tās laikrakstā," kā piemēru komentāru noderīgumam min Rozentāle.
Viņa "Bauskas Dzīvi" un "Dzirksteli" sauc par "pēdējiem Mohikāņiem" Latvijā. Šie ir vienīgie no kopumā septiņiem uzņēmuma "Reģionu mediji laikrakstiem", kas saglabājuši brīvu komentēšanas iespēju, noturējušies pret spiedienu no vietvarām. Pārējos laikrakstu portālos komentēšana iespējama tikai reģistrētajiem lietotājiem. "Bet, ja tā paskatās, tad pie rakstiem portālos vairs nav neviena komentāra," vērtē Rozentāle, kura uzskata, ka nebūtu arī labi sabiedrību atstāt bez iespējas brīvi paust savu viedokli, kaut komentāros portālā.
Arī ziņu portālam Bauskā – bloķēšanas pieredze
Bauskas vietvaras vadītājs Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība/"Visu Latvijai" – "Tēvzemei un Brīvībai /LNNK" portālam "tv3.lv" norāda, ka dome ir vērsta uz sadarbību ar reģionālo laikrakstu. Tāpēc arī vairs nebloķē portālu "bauskasdzive.lv" administrācijas ēkā, kā tas bija iepriekšējā novada domes sasaukumā – līdz 2021. gadam.
Tomēr vietvaras vadītājam ir iebildumi pret portāla darbību, ļaujot cilvēkiem anonīmi paust komentārus.
Pašvaldības pieredzē nu jau vairākkārt darbinieki pēc konkursa izturēšanas nolēmuši tomēr nestāties domes amatā. Iemesls tam bijuši negatīvie komentāri pie publikācijas, kurā paziņots amata konkursa uzvarētājs. "Viņi vienkārši pēc tam nenoslēdza līgumu," stāsta Okmanis. "Tas nav viens gadījums. Zināms, ka cilvēki arī negrib pieteikties konkursā, zinot to vidi un to, kādi varētu būt komentāri pie publikācijas portālā," stāsta vietvaras vadītājs.
Vaicāts, kāpēc laikrakstam tiek ierobežota piekļuve informācijai, Okmanis norāda – tas neesot vis tiesa. Jautājumus žurnālisti var uzdot jebkurā laikā, arī telefoniski. Tomēr domei nav pieņemams, ka vairākas reizes diennaktī žurnālists vēršas ar jautājumiem pie konkrēta darbinieka. Savukārt laikrakstā ievietotā publikācija pilnībā sastāvot tikai no pašvaldības darbinieka teiktā. "Raksts tiek sakompilēts no mūsu atbildēm. Sanāk, ka mēs izdarām žurnālista darbu," neapmierinātību neslēpj domes vadītājs. Viņaprāt, kritikai par domes darbu ir jābūt, taču tā nedrīkst būt tendencioza.
Pašvaldība saziņai ar "Bauskas Dzīvi" ieviesusi jaunu praksi – atbildes uz visiem interesējošajiem jautājumiem tiek sniegtas preses brīfingā, kas notiek ik ceturtdienu. Tas laikraksta darbiniekiem dod iespēju uzdot papildjautājumus, bet pašvaldības darbiniekiem – nodrošina, ka viņi netiks pārprasti, tā norāda Okmanis. Viņš arī pauž, ka ar laikrakstu turpinās sarunas un viņš personīgi saņēmis redakcijas solījumu, ka komentēšanas jautājums tiks sakārtots, un savu viedokli nākotnē ziņu portālā varēs atstāt tikai reģistrētie lietotāji.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
