Daudzi Latvijā nespēj atšķirt uztura bagātinātāju no medikamenta, liecina pētījums

Sarunā Siksna akcentēja, ka īstenotā aptauja nav pabeigts zinātnisks pētījums, bet aptauja īstenota, lai uzsāktu diskusiju par uztura bagātinātāju lietošanu. Tas tiek darīts kopā ar pārējām Baltijas valstīm, lai izprastu, vai ir līdzīgas iezīmes uztura bagātinātāju lietošanā.

Šobrīd dati liecina, ka, līdzīgi kā jau iepriekš patēriņa pētījumos, lietotāju vidū pārsvarā ir sievietes. Aptauja arī parādījusi, ka daudzi nespēj atšķirt medikamentu no uztura bagātinātāja. Sevišķi, ja runa ir par D vitamīnu. Tas var būt gan kā uztura bagātinātājs, gan kā medikaments. "Protams, mēs varam piefiksēt informāciju, atšķirojot, kuru no abiem viņš lieto. Tomēr patērētājiem būtu jābūt skaidrai un drošai informācijai, kāpēc viņš kaut ko lieto, vai tas ir droši," vērš uzmanību Siksna.

Latvijā apmēram puse visu uztura bagātinātāju patērētāju tos lieto "uz savu galvu", nevis konsultējoties ar uzraugošo ārstu vai speciālistu. "Mums būtu svarīgi, ka viņš to savu ārstu pēc tam, piemēram, painformē. Īpaši, ja ir kādi papildu medikamenti, lietošana vai kāda veselības apstākļi," teic pētniece, vēršot uzmanību, ka kāds no uztura bagātinātājiem var reaģēt ar kādu no šīm veselības problēmām, un rezultāts var nebūt tāds, kādu patērētājs vēlējās.

Inese Siksna

institūta BIOR pētniece

"Viens ir, protams, tātad nenodarīt sev kaitējumu šādā veidā [lietojot uztura bagātinātājus]. Otrs, – vai mēs uzliekam organismam tādu slodzi, kaut ko dodam par daudz, un viņam no tā ir jātiek vaļā. Par to ir jāpadomā."

Iegūtie dati no aptaujām liecina, ka Latvijā iedzīvotāji visvairāk uzticas aptiekām. Visbiežāk tieši tur ir nopērkami uztura bagātinātāju reģistrā reģistrētie preparāti. "Ja mēs iegādājamies uztura bagātinātājus ārpus Eiropas Savienības, mums jārēķinās, ka tur varbūt citi nosacījumi. Lielākoties tas saistās arī ar citām šīm preparāta devām," brīdina Siksna. No kolēģiem citviet Eiropas Savienībā jau iegūtas ziņas, ka, piemēram, nomainot kādu uztura bagātinātāju, kas ir pierasts, uz kādu citu, kas nav iepriekš lietots un nav reģistrēts reģistrā, var rasties veselībai nelabvēlīgas sekas. Piemēram, nieru, aknu bojājumi.

Šobrīd nu vienkārši vērojot plauktus veikalā, pat ne aptiekā, man šķiet, ka no jaunā mode ir proteīns, kas ir pieminēts gandrīz katram batoniņam un vēl visdažādākajiem produktiem klāt.

Tur ir kaut kādas bīstamības, nu, protams, mums ir pamatuzturviela, kas mums ir vajadzīga. Jautājums atkal – vai nav par daudz, un tajā brīdī, ja ir par daudz, tad tas var nodarīt arī kādu kaitējumu.