"Dieviņš ir ļoti labs." Katoļticīgie Aglonā kopīgi lūdz par tuviniekiem un mieru pasaulē

Trešdien, 14. augustā, notika arī viens no svētku gaidītākajiem mirkļiem – tautas Krusta ceļš, kur klāt bija arī TV3 Ziņas.

Tautas Krusta ceļa laikā svētceļnieki izstaigā Jēzus Kristus ciešanu ceļu. Katrā no apstāšanās punktiem viņi lūdz par mieru.

Vairākums ceļu uz Aglonu mēro jau gadiem un apzināti, taču ne visi.

Kristīne

svētceļniece

"Patiesībā mēs šeit esam pirmo reizi un īstenībā šeit esam nejauši, bet tā ļoti skaisti salikās. Šodien ir tik skaisti svētki, kuros varam piedalīties, tāpēc mums tas nozīmē ārkārtīgi daudz, ka nejaušību šajā pasaulē nav, viss saliekas tik ārkārtīgi burvīgi dievišķajā kārtībā."

Savukārt Ženija augusi katoļu ģimenē, došanās uz Aglonu un aizlūgšana ir ieaudzināta, viņa norāda. Man patīk, ka visu ko var izdomāt, pārdomāt un kaut ko nožēlot: "Par saviem bērniem, mazbērniem, par veselību – tas ir galvenais, ko nevar nopirkt par naudu."

Krusta ceļā dodas kā lieli, tā arī mazi. Mazā Enija stāsta, ka jūtas ļoti labi. "Man ļoti labi. Tur Dieviņš ir ļoti labs, man patīk Dieviņš ļoti," teic Enija.

Laura atzīst, ka pirmo reizi piedalās Krusta ceļā, un tas liek justies tā, ka Dievs ir kaut kur mums blakus. "Tas ir tik patīkami," viņa saka. Arī Liāna piedalīšanos rituālā uzskata par labu piedzīvojumu, esot kopā ar saviem tuvākajiem.

Savukārt ceturtdienas, 15. augusta, rītā aizritējušas vairākas svētās mises. Cilvēki pulcējušies uz svētku galveno dievkalpojumu, kuru šogad vada Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Visu Latvijas katoļu gans mudināja sanākušos iedziļināties jēdzienu "mīlestība" un "ģimene" saturā. "Mūsu radītājs ir paredzējis, ka cilvēka normālai dzīvei un darbībai ir vajadzīga degviela, un tā ir mīlestība," viņš uzrunāja klātesošos.

Arhibīskaps norādīja, ka pirmā un galvenā vieta, kur cilvēks smeļas "garīgo degvielu" jeb mīlestību, ir ģimene. Tomēr līdzās lūgšanām par līdzcilvēkiem, šajos nemiera laikos ticīgajiem svarīgas ir arī lūgšanas par mieru virs zemes, saka sanākušie.

Līvija

katoļticīgā

"Es domāju, ka katrā cilvēkā atbalsojas šie pasaules notikumi. Šos pēdējos gadus, jā, mēs šeit lūdzam ne tikai par savām ģimenēm, par saviem tuviniekiem, par saviem aizgājušajiem, bet, protams, mēs pieminām visu to, kas notiek pasaulē. Tas ir ļoti satraucoši, traumējoši – domāju jebkuram cilvēkam gan Latvijā, gan tiem, kas atbalsta Ukrainu. "

Arī Inita atzīst, ka to, par kuriem jālūdzas, kļūst arvien vairāk, jo arī problēmu pasaulē, tostarp mūsu valstī, mūsos pašos ir arvien vairāk. "Šeit spēks jāgūst," vērtē Inita.

Lai arī mērķis Aglona sasniegts – daudzi joprojām gremdējas atmiņās par ceļu uz to.

Rudīte

katoļticīgā

"Svētceļojuma patiesībā ir svarīgs tas ceļš, nevis varbūt mērķis. Jā, svētki ir svētki, svētki vienmēr ir priecīgs notikums, bet ceļš ir tas laiks, kad tu vari distancēties no savas ikdienas un paskatīties uz savu dzīvi kā mākslas darbu skatoties, kad tu atkāpies un tad tikai ieraugi to skaistumu. Pateicība par to labo, kas mums šeit ir, ka mums šeit ir mierīgas debesis, ka mēs esam brīvi savā ticībā."

Galvenajā svētku misē klātesošs bija arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un valsts augstākās amatpersonas. Sanākušie saka – arī politiķi Aglonā var labāk izprast, kas cilvēkiem šajās dienās svarīgs.

Hosē Antionio Korrals

Rīgas Katoļu ģimnāzijas kapelāns

"Īpaši varbūt ne tikai ticīgie, bet arī politiķi skatās uz šejieni – viņi var redzēt un pēc tam arī ko ņemt līdzi, ja viņi piedalās un ir šeit, šajā brīnišķīgajā atmosfērā, kas mūs vienmēr vieno, jo Dievs vienmēr vieno. Nevar teikt – Dievs ir manā pusē vai otrā pusē, Dievs ir cilvēku pusē."

Aglonā pulcējās gan vietējie svētceļnieki, gan no ārvalstīm – Vācijas, Polijas, Lietuvas un pat Kanādas. Un ne vien katoļi, bet arī citu ticību cilvēki.