"Dzēsta upuru balss," Baltijas NVO kopīgā paziņojumā nosoda "Amnesty International"

"Mēs paužam bažas par partnerības trūkumu ar nacionālā  līmeņa pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, izstrādājot "Amnesty International" [4.augusta] ziņojumu par Ukrainas cīņas taktiku," teikts paziņojumā, ko parakstījušas trīs Baltijas valstu Attīstības sadarbības platformas.

Stingrs nosodījums

Baltiešu NVO paziņojumā stingri nosodīta nevienlīdzīgā attieksme pret "Amnesty International" Ukrainas aktīvistiem, kādu šī starptautiskā organizācija izrādījusi, gatavojot pretrunīgi vērtēto ziņojumu.

Nacionālā līmeņa cilvēktiesību aktīvistu pieredzes un ekspertīzes noraidīšana no starptautiskās organizācijas puses var radīt kaitējumu cilvēktiesību jomai, – atzīmēts dokumentā.

"Amnesty International" rīcība novērtēta kā neētiska attiecībā pret tās Ukrainas partneriem, un tā radot šaubu ēnu par starptautisko organizāciju darbu: "Nav pieņemami, ka tiek ignorēts nacionālais konteksts un vietējās NVO, kas gadiem apliecinājušas savu demokrātisko un pilsoniskās sabiedrības aktīvismu."

Satraucošs precedents

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas NVO aktīvistu ieskatā notikušais ir ne tikai neveiksmīgs incidents, bet arī satraucošs cilvēktiesību pārkāpumu upuru un liecinieku balss dzēšanas precedents.

Vienlaikus paziņojumā paustas bažas par to, ka līdzīga pieeja var tikt izmantota arī attīstības sadarbības procesos Ukrainas atjaunošanas gaitā. Vēstījuma autori prasa Ukrainas pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaisti visos humānās palīdzības un citos procesos, kas attiecas uz Krievijas karu Ukrainā un Ukrainas situācijas analīzi, atjaunošanas plāniem un citām politikām.

"Visu NVO spēcīga un organizēta balss ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, lai turpinātu iestāties par demokrātiju, brīvību un cilvēktiesībām," akcentēts paziņojumā.

Baltijas nacionālās attīstības sadarbības platformas kopīgajā vēstījumā kritizēta arī "Amnesty International" gatavotā ziņojuma kvalitāte, norādot uz datu vākšanas un faktu pārbaudes metodoloģijas izklāsta trūkumu. Tas esot jo īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka puse no ziņojuma gatavošanā izmantotajām intervijām ir veiktas okupētajās Ukrainas teritorijās, kur pilsoņi saskaras ar okupācijas naratīva spiedienu.

"Amnesty International" 4.augusta ziņojums, kurā Ukrainas armija kritizēta par militārās tehnikas un bruņojuma izvietošanu dzīvojamajos rajonos, pakļaujot briesmām civiliedzīvotājus, izraisīja plašu sašutumu Kijivā. Ziņojuma kvalitāti apšaubīja arī daudzi starptautiski eksperti.

Demaršu virkne

Protestējot pret vietējo cilvēktiesību aktīvistu ignorēšanu, veidojot skandalozo ziņojumu, no amata atkāpās "Amnesty International" Ukrainas biroja vadītāja Oksana Pokaļčuka. Viņas vērtējumā organizācijas gatavotais ziņojums "izklausās kā atbalsts krievu naratīviem" un tas "kļuva par Krievijas propagandas instrumentu".

Viņas piemēram sekoja arī "Amnesty International" Zviedrijas organizācijas līdzdibinātājs Pērs Vestbergs. "Esmu [organizācijas] biedrs gandrīz sešdesmit gadus. Ar smagu sirdi par "Amnesty" paziņojumiem par karu Ukrainā es beidzu savu ilgstošo un auglīgo sadarbību," viņu citē "Svenska Dagbladet".

Kā intervijā "tv3.lv" komentēja "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS) direktore Inese Vaivare, arī viņa atkāptos no amata situācijā, kādā bija nonākuši "Amensty International" Ukrainas kolēģi. "Šīm milzīgajām organizācijām, kuras sēž pie galda ANO un kurām ir ļoti daudz resursu, kā arī laba reputācija, tādi kā mēs tām nemaz īsti neinteresē," viņa atzīmēja.

Par kādu ziņojumu ir runa?

Cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" 4.augustā publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka Ukrainas militārpersonas, cenšoties atvairīt Krievijas okupantus, apdraud civiliedzīvotājus. Organizācija paziņoja, ka ir atradusi pierādījumus, ka Ukrainas bruņotie spēki uzbrukuši no dzīvojamiem rajoniem un bāzējušies arī civilajās ēkās 19 pilsētās un ciemos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosodīja "Amnesty International" veikto faktu atlasi un interpretāciju, sakot, ka organizācija cenšas amnestēt teroristisku valsti un novelt atbildību no agresora uz upuri.

Arī Eiropas Komisija, atbildot uz "Amnesty International" ziņojumu, atgādināja , ka Krievija uzbrūk civiliem mērķiem, bet Ukrainas militārpersonas tos aizsargā.

Tikmēr cilvēktiesību organizācijas vadība paziņoja, ka "ukraiņu un krievu troļļi" sociālajos tīklos uzbrūk organizācijas ziņojumam, bet tam veltītā kritika "faktus nemainīs". Tomēr "Amnesty International" atvainojās par "ciešanām un dusmām", ko tās ziņojums izraisījis, lai gan no saviem "atklājumiem" tā neatteicās.