Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumi: kādas izmaiņas tie nesīs?

Pārmaiņu pirmsākumi meklējami vēl 2017. gadā, kad ar savstarpēji parakstītu memorandu nekustamā īpašuma nozare vienojās par uzdevumiem valdībai jauna regulējuma izstrādē.

2018. gadā tas nokļuva uz Ministru kabineta galda.

Lai jaunais īres likums izietu visus lasījumus parlamentā bija nepieciešami 3,5 gadi, līdz šonedēļ tas tika apstiprināts. Publiskajā vidē gan uzreiz parādījās kritika par pārāk lielu lobija ietekmi, proti, ka tas veikt nekustamo īpašumu attīstītāju interesēs.

Un nav melots. Attīstītāji stāvēja pie jaunā likumprojekta šūpuļa, taču ar argumentiem. Proti, likumam stājoties spēkā, pieaugs interese par īres namu būvniecību, savukārt, īres cenas būs zemākas, jo netiks ierēķināts risks.

"Nopietni attīstītāji tiešām nogaidīja ar darbību īres tirgū…Ja īrnieks nemaksāja īri, tad bija jātiesājas par strīda izšķiršanu piecus gadus, tad nopietns investors pie šāda riska neieguldīs. Savukārt, tagad termiņš ir saīsināts uz sešiem mēnešiem, tas ir nopietns solis uz priekšu. Pārvērst daļu no tiem namiem, kas bija plānoti kā projekti, kur dzīvokļus pārdod, tos konvertēt par īres namiem," norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

No visa dzīvojamā fonda mazākā daļa – tikai 4% Latvijā ir ēkas, kas uzbūvētas pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Perspektīva niša te saskatīta tieši īres sektorā, kas varētu būt pievilcīga gados jauniem cilvēkiem, kuri nevar vai nevēlas uzņemties hipotekārās saistības.

Jaunā īres likuma aizmetņi bija vēl iepriekšējās valdības un ministra laikā, taču to uzteic šā brīža vadība, paužot pārliecību, ka likums būs daļa no mājokļu pieejamības risinājuma.

"Bankas loti nelabprāt finansē mājas, kuras grib būvēt ārpus Rīgas un Pierīgas. Tur ir tikai dažas mājas visā Latvijas teritorijā, kas uzbūvētas pēc neatkarības atgūšanas. Tā kā, brauc uz kuru pašvaldību gribi – visur kā problēmu min mājokļu pieejamību," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV").

Likums paredz, ka tagad tiks pielikts punkts tā sauktajiem beztermiņa īres līgumiem. Tas būs slēdzams tikai uz noteiktu laiku. Termiņam izbeidzoties telpas jāatbrīvo, ja vien netiek noslēgts jauns īres līgums vai pagarināts iepriekšējais.

Savukārt, paaugstināt īres maksu tikai tad, ja līgumā būs paredzēti principi. Piemēram, sasaiste ar gada vidējo inflāciju, izdevumiem nama uzturēšanai.

Vienlaikus lielākās bažas un kritika nāk tieši no Rīgas. Runa ir par senāk noslēgtu līgumu likteni, kā arī tiem īrniekiem, kuri mīt denacionalizētajos namos un vēlas tur palikt. Nereti tie ir līgumi ar lieliem termiņiem, kas tagad ievērojami saruks.

Denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku pārstāvis Deniss Gorba norāda: "Termiņš būs ne vairāk kā 10 gadi. Tas nozīmē, ka viens gads arī var būt. Bet man ir klienti, kuriem ir līgumi uz 49 gadiem, ir līdz 2057. gadam. Kā tur būs ar šo līgumu? Ir vienai pensionārei uz 99 gadiem. Visi tie līgumi… vajag pārskatīt."

Veco līgumu pārskatīšanai paredzēts pārejas periods – līdz 2026. gada nogalei. Gadījumiem, ja īrniekiem no denacionalizētajiem namiem nāksies aiziet – budžetā paredzēti līdzekļi. Šogad 2,7 miljoni eiro.

"Paredzam, ka arī nākamajos gados būs nepieciešami līdzekļi, iesim ar pieprasījumu, lai šo stāstu izbeigtu," saka ekonomikas ministrs.

Līdzīgi, kā iepriekšējos gados nav attīstījies komerciālo īres namu tirgus, Gorba norāda uz pašvaldības ēku būvniecības trūkumu. Tiem, kas pametīs denacionalizētos namus, visticamāk būs nepieciešami tieši šie.

"Nu, sociālā māja, tas vairāk ir sociāli neaizsargātām personām. Tur pensionāriem vai vientuļām māmiņām. Bet parastiem īrniekiem, kuri dzīvo saimnieka mājā nekādas izredzes tur nav," saka Gorba.

Jaunajam likumam jāstājas spēkā pirmajā maijā. Vienlaikus, Valsts prezidents jau saņēmis vismaz vienu lūgumu to neizsludināt.