Eksperti: Jo prasmīgāka būs valdības krīzes komunikācija, jo vairāk sabiedrība iesaistīsies Covid krīzes pārvarēšanā
Jo prasmīgāka būs valdības krīzes komunikācija, jo vairāk Latvijas sabiedrība būs gatava iesaistīties Covid-19 krīzes pārvarēšanā, TV3 ziņām apliecināja aptautājie eksperti.
Covid-19 laikā valdības krīzes komunikācijas uzdevums ir veidot tādu attieksmi sabiedrībā, lai cilvēki ir atbildīgi un vienoti krīzes pārvarēšanā. Taču atbilstoša reakcija sabiedrībā neveidojas, ja kāds no krīzes komunikācijas elementiem ir nepilnīgs. Lai arī eksperti atzinīgi vērtē, ka valdība divas un pat trīs reizes nedēļā rīko preses konferences, informējot un skaidrojot – kaut kas ir nogājis greizi. TV3 ziņas skaidroja, kas.
Krīzes komunikācijā galvenā valūta ir cilvēku uzticēšanās. To iedragāja pati valdība un atsevišķi tās ministri, kad Covid-19 otrajā vilnī lēmumi par ikdienas ierobežojumiem bija saraustīti, mainījās un tika precizēti pa dienām.
"Skaidrs, ka ne visu var izārstēt ar komunikāciju. Ja lēmumi netiek pieņemti konsekventi – šodien pieņemam vienu lēmumu, rīt sakām "ai, īstenībā, nē, mēs bišķi savādāk", šonedēļ neļaujam skaistumkopšanai darboties, rīt ļaujam, rīt atkal neļaujam – šis tad arī ir tas fons, kas cilvēkos rada neuzticību."
Neuzticību padziļina vienota vēstījuma trūkums. Spilgts piemērs, kā sekas sabiedrības attieksmē joprojām velkas līdzi, bija novembrī. Kamēr premjers Krišjānis Kariņš (JV) iestājās par stingrākiem ierobežojumiem tirdzniecības centriem, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) publiski nāca klajā ar pilnīgi pretēju priekšlikumu.
"Komandā nav vienotības un saskaņas, un, attiecīgi, arī auditorija to nolasa -, ja jau tur nav sakārtotība, tad kā šī komanda var atrisināt mūsu problēmas? Ir ļoti svarīgs tāds stratēģisks princips, ka mēs komunicējam vienotu vēstījumu. Par to mums pirms tam vajag iekšēji vienoties un nolikt malā savas personiskas ambīcijas, politiskās spēles. Es gribētu tiešām aicināt saņemties visus un kā prioritāti likt saskaņotu stratēģisko komunikāciju un nolikt malā nesaskaņas. Krīzes komunikācijā ir teiciens – ieliec to maisā un noliec to malā. Manuprāt, šī ir tā situācija, kad vajag tās politiskās ambīcijas, savstarpējās spēles ielikt tajā "maisā" un nolikt malā. Šis nav tas īstais brīdis."
Publiskās komunikācijas speciālists Kristaps Pētersons atzīst, ka valdība pieļāvusi komunikācijas kļūdas. "Un sabiedrībai tiek izmesti kaut kādi – domājiet šo, domājiet to. Ja tev kā sabiedrības loceklim ir jāmin, tad es to uzskatu par lielu izgāšanos valdības komunikācijā. Šādi izgājieni pēdējo divu, trīs mēnešu laikā ir diezgan regulāri," pauda Pētersons.
Lemjot par epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem, ikdienas ierobežojumiem, valdības sēdes bieži vien ieilgušas līdz vēlam vakaram. Vēloties būt atklāti pret sabiedrību, valdība tad šajās vēlajās vakara stundās rīko preses konferences. Taču dažkārt lēmumi nav noprecizēti līdz galam, un rodas pārpratumi. Piemērs – par aizliegto preču sarakstu. Vēl divas dienas pēc tā pieņemšanas nebija skaidrības, ko un kāpēc nedrīkst pirkt. Komunikācijas eksperti uzsver – kad notiek izšķiršanās par konkrētā lēmuma pieņemšanu, paralēli uzreiz ir jāsāk darbs pie komunikāciju metodēm.
"Lai šī skaidrojošā puse, visas infografikas, ko saņemam pēc tam, lai būtu šajā procesā un vienlaikus. Parasti ir tā, ka vakarā beidzas sēde, bet tikai nākamās dienas laikā to lielo un plašo bildi ieraugām. Tas izskatās jau kā tendence, bet tas tā nedrīkstētu būt kā tendence. Savā ziņā, es saprotu to komunikācijas darbu, nav tik vienkārši to tā izdarīt, lai viss būtu tik ideāli un gludi."
Covid-19 krīzes lēmumu skaidrošanā sabiedrībai iesaistīti 50 komunikācijas speciālistu, preses sekretāru. Tie ir cilvēki no visām ministrijām, ministriju padotības iestādēm un Valsts kancelejas.
Valsts kancelejā ir pat speciāla nodaļa – Stratēģiskās komunikācijas koordinēšanas departaments – kura uzdevums ir daudzos komunikāciju speciālistus vienot saskaņotā rīcībā, informējot sabiedrību. Tiek veidotas tematiskas darba grupas. Eksperti to darbības rezultātu neredz.
"Godīgi sakot, paliek tāda liela bardaka sajūta. Un tajā brīdī objektīvi ieslēdzas jautājums – kur tad ir tā stratēģiskā komunikācija, kāpēc uz papīra tā ir, bet dzīvē nestrādā?"
Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas koordinēšanas departamentu vada pieredzējusī profesionāle Daiga Holma. Viņa skaidro – varētu jau šķist, ka 50 cilvēki no visām iestādēm kopā ir daudz, taču katram ir vēl savi ikdienas darbi.
"Mums ir atsevišķas tematiskās koordinācijas grupas, kas izveidotas gan uz specifiskām situācijām, gan tādas, kas darbojas ilglaicīgi. Ne vienmēr tā koordinācija ir tā, kas nodrošina rezultātu, jo lēmumu pieņemšanas process notiek vairākos līmeņos. Tas nav tikai no komunikācijas. Tas ir atkarīgs arī no tā procesa, kas notiek ministru kabinetā, kādi priekšlikumi iesniegti Ministru kabinetā. Ir situācijas, kad Ministru kabinetam dotas vairākas izvēles," skaidroja Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāja.
Ar valsts pārvaldi nesaistītie jomas eksperti secina – krīzes komunikācijā problēmas, visticamāk, rada politiķu personības un rūpes par savu tēlu.
"Gala beigās ir tas, ka neviens nespēj savaldīt tos politiķus, kas tik ļoti grib izteikties, katrs savu viedokli paust, katrs savas īpašas lietas komunicēt. Nav neviena, kas to var savaldīt," teica publiskās komunikācijas speciālists Kristaps Pētersons.
"Mūsu valdībā un ap to ir ārkārtīgi lielas personības, un, ļoti iespējams, ka šie komunikācijas speciālisti nemaz netiek lielā mērā uzklausīti. Katra komunikācijas konsultanta spēks var būt tikai tik liels, cik viņa darba devējs viņā ieklausās. (..) Es pilnīgi pieļauju, ka šie komunikācijas speciālisti visu saprot un strādā ar labāko sirdsapziņu."
Krīzes vadības eksperts Ojārs Stūre aicina sabiedrību ar izpratni izturēties pret valdību, jo Covid-19 ir nepieredzēta mēroga krīze, un tās risināšanā nav jau gatavi priekšraksti, rīcības soļi.
Vienlaikus Stūre norāda, ka salīdzinājumā ar citām valstīm Latvija nemaz tik slikti neizskatās.
Valsts kancelejā skaidro, ka katras iepriekšējās valdības komunikācijas kļūdas tiekot analizētas. Ministriem un premjeram dotas rīcības norādes priekšdienām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
