Pagājušajā gadsimtā būvētā zāle ir nederīga mācību procesam, taču neatkarīgi no tā jaunie mūziķi un dejotāji cenšas pielāgoties, kas gan bremzē mācību procesu. Skolas pārstāvji tomēr noskaņoti pozitīvi, jo projekts ir izkustējies.
Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēkņiem, kuri zālē muzicē vismaz reizi nedēļā, jādomā ne tikai par savu izpildījumu, bet arī par to, kā piemēroties šīs zāles specifikai. Piemēram, akustika šajā zālē ir neatbilstoša muzicēšanai.
"Es spēlētu, un tā skaņa paliek pie manis un neaiziet līdz klausītājam. Mums kā jaunajiem mūziķiem ir vajadzīgas labas telpas, lai mēs iemācītos veidot skaņu, jo tas ir tik atkarīgs no telpas. Ja ir laba akustika, tad varam veidot skaistu toni," norāda skolas audzēkne Anna.
Savukārt vēl kāds audzēknis Maksims pauž: "No vienas puses, šī zāle ir laba, – tu kā mūziķis mācies pielāgoties visiem apstākļiem. Tu mācies kādā klasītē un tad atnāc uz šo zāli, un te ir viss pilnīgi otrādi nekā mācīts. Tev ir jādomā, kā lai skaņa aiziet līdz klausītājam."
Emīla Dārziņa mūzikas skola, Rīgas Doma kora skola, Jaņa Rozentāla mākslas skola un Rīgas Horeogrāfijas skola tagad ir apvienotas un ietilpst Nacionālajā Mākslas vidusskolā. Visu minēto skolu audzēkņi izmanto pārbūvei paredzēto zāli.
Skatuves un zāles pārbūves projekta pārstāve Ieva Rūtentāle pauž gandarījumu par to, ka nesen piešķirti 40 000 eiro zāles pārbūves projekta izstrādei. Taču tas nenozīmē, ka viņi var atslābt. Ieva sola, ka līdz ar nākamo mācību gadu atsāksies arī labdarības pasākumi un koncerti.
"Mēs šinī mācību gadā, sezonā kampaņu noslēdzām, bet turpināsim tālāk rudenī. Tagad, kad esam sadzirdēti pasaulē un mūsu absolventi ir sadzirdējuši, un vēlas piedalīties," norāda Rūtentāle.
Skolas zāle ir būvēta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Muzicēšanai tā ir slikti piemērota, jo sākotnēji zāle ir darināta baleta skolas audzēkņiem.
"Nav īpaši ērti, ja uz skatuves uzstājas mūziķis, jo viss notiek tādā slīpumā," skolas direktors Jānis Ziņģītis norāda, ka grīda uz skatuves ir uzbūvēta ar slīpumu, jo padomju laika projektētāji vēlējās to padarīt vizuāli lielāku. Tagad tiks sākts darbs pie jauna projekta, tā galvenais mērķis padarīt mākslas vidusskolas zāli piemērotu visu skolēnu dažādajām vajadzībām.
"Šo zāli redzēt kā funkcionāli izmantojamu visām skolām, kur varētu notikt gan dejas, gan koru muzicēšana, gan orķestra koncerti, gan balets un multimediāli pasākumi," pauž Ziņģītis.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Zāles pārbūvei būs nepieciešami vairāk nekā 400 000 eiro, taču šis skaitlis var mainīties pēc projekta izstrādes un saskaņošanas. Pašlaik gan vēl nav zināms, kur gūt nepieciešamos līdzekļus. Kā norāda skolas pārstāvji, zināms ir tas, ka skolā ieguldītie līdzekļi realitātē tiek ieguldīti visas valsts atpazīstamībā un izaugsmē.
