ES gatavojas ieviest autortiesību direktīvu. Ieceres pretinieki brīdina par būtiskiem ierobežojumiem
Latvijā, kā arī daudzās citās valstīs ierobežota interneta enciklopēdijas "Wikipedia" darbība. Šādā veidā tās veidotāji protestē pret gaidāmajām izmaiņām autortiesību regulējumā.
Šobrīd tas nonācis Eiropas Parlamenta darba kārtībā. Jaunās direktīvas autori uzskata, ka tas ir solis pretim jomas sakārtošanai. Pretinieki brīdina par būtiskiem ierobežojumiem, piemēram, par tik ierastas lietas, kā interneta jociņu jeb mēmes radīšanu un izplatīšanu.
Vairāki pazīstami mākslinieki, Džeims Blants, Placido Domingo, Emma Marone ierakstījuši vēstījumus autortiesību direktīvas atbalstam.
Tikmēr atverot enciklopēdiju "Wikipedia" latviski, parādās uzraksts, ka direktīvas pieņemšanas gadījumā, tiks būtiski ierobežota interneta brīvība.
Šī ir tika daļa no fona, kādā Eiropas Parlamentā tiek sagaidīts balsojums par to, vai virzīt tālāk piedāvājumu par autortiesību direktīvu.
Mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, esam saņēmuši e-pastus, kuros iesaistīti datori, no viltus adresēm, kas aicina šo iniciatīvu neatbalstīt. Arī "Wikipedia" ir iesaistījusies šajā kampaņā, lai arī skaidri pateikts, ka uz digitālajām bibliotēkām tas neattiecas.
To pašu apstiprina ziņotājs Eiropas Parlamentā Aksels Voss. Runa ir par platformām, kuras darbojas pēc komerciāliem principiem.
"Mēs negrasāmies ierobežot internetu. Šis ir stāsts par to, lai platformu turētāji godīgi samaksātu par citu cilvēku radīta darba izmantošanu," stāsta Voss.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāte Vidžīnija Roziere norāda: Francijā 80% mūzikas tiek straumēta platformā "YouTube". Vienlaikus "YouTube" nodrošina tikai 3% no ienākumiem māksliniekiem."
Praksē pārmaiņas var skart arī jebkuru ikdienas lietotāju. Apspriestākais piemērs ir interneta mēmes – foto vai video materiāls, kurš papildināts ar jautru parakstu.
Tā kā par pamatu ņemts oriģināldarbs, turpmāk tā izmantošana var tikt uzskatīta par autortiesību pārkāpumu. Ja vien par izmantošanu nav noslēgts līgums.
Skaidrs, ka šobrīd mēs dzīvojam diezgan lielā anarhijā, kad jebkurš var izmantot jebko – video, mēmes, mūziku augšupielādēt. Tas ir ērti mums kā lietotājiem, bet nav godīgi pret satura radītājiem, autoriem. Tur kaut kādai kārtībai ir jābūt.
Lielākā atbildība gan gulsies uz platformu turētājiem, kam būs jārada mehānismi, kas ļaus šādus materiālus atpazīt un bloķēt.
Skutelis skaidro: "Ja esi tāda liela kompānija, kā "Google", "Microsoft", "Apple", tev būs resurss radīt sistēmas, kas mācēs atpazīt šo saturu un likvidēt to."
Vaidere bilst: "Ir bažas, ka tas var ietekmēt mazās platformas, bet arī tur šīs bažas nav pamatotas, jo ir atrunātas, kā tas attieksies uz maziem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem."
Ja parlaments ceturtdien nobalsos par direktīvas tālāku virzīšanu, tas nozīmēs, ka sāksies darbs pie formulējumiem un niansēm. Dokuments ir apjomīgs, līdzīgi, kā nesen spēkā stājusies datu aizsardzības regula.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
