FOTO un VIDEO: bēgļi pulcējas kultūrdraudzēšanās pasākumā. Ko patvēruma meklētāji domā par dzīvi Latvijā?
Latvija bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros uzņēmusi jau 318 cilvēkus. Daudzi no atbraukušajiem mūsu valsti jau ir pametuši, bet tie, kuri palikuši, saskaras ar problēmām atrast mājokli un darbu. Lai veicinātu Mucenieku iedzīvotāju integrēšanos mūsu sabiedrībā, šodien Rīgā notika pasākums, kurā bēgļi varēja iemēģināt roku aukstās zupas un citu ēdienu gatavošanā.
Kaņepes kultūras centrā valda liela rosība. Uz sadraudzēšanās pasākumu ieradies kupls skaits patvēruma meklētāju, kas iemēģina roku arī latviešu ēdienu gatavošanā. Lielākoties šeit ir tie, kuri mūsu valstī ieradušies nesen – pirms mēneša. Lai arī šeit pavadīts īss laiks, daži jau ir iemācījušies latviešu valodā pateikt pāris teikumus.
Es esmu Salamans. Man nule from Eritreja, un man ir 20 gadu. Man patīk Latvija!
Patvēruma meklētāji stāsta, ka viņiem Latvijā patīk, mūsu valsts šķiet skaista un šeit valda miers. Tomēr ir arī virkne grūtību, galvenokārt valodas zināšanu trūkums, grūtības atrast mājokli un darbu.
Eritrejietis Maharena Latvijā ieradās pirms astoņiem mēnešiem. Viņš ir viens no retajiem patvēruma meklētājiem, kuram piešķirts bēgļa statuss. Tomēr izdzīvot viņam šeit esot grūti.
Maharena
bēglis no Eritrejas
Mums, bēgļiem, ir nepieciešamas elementāras lietas, es negaidu, lai man iedotu visu rokās, tikai elementāru palīdzību, lai varētu izdzīvot un nopirkt ēdienu. Ja tas nav – ir grūti dzīvot. Man piešķīra bēgļa statusu uz pieciem gadiem. Tagad es īrēju dzīvokli par 150 eiro mēnesī. No valsts es saņemu 139 eiro. Man nav darba, tas ir grūti priekš manis.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Divu gadu laikā šis ir ceturtais šāda veida pasākums un biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve atklāj, ka šīs tikšanās cilvēkiem ir svarīgas, jo tādā veidā viņi var justies kaut nedaudz piederīgi mūsu valstij.
Laura Bužinska
biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve
Ideja radās 2015. gada rudenī, kad izveidojās domu biedru grupa Gribu palīdzēt bēgļiem, ideja bija tāda palīdzēt vietējiem iedzīvotājiem satikties ar Mucinieku cilvēkiem. Valodas barjera ir liela tāpēc mēs esam piestrādājuši, lai mums būtu šie te studenti, kas palīdz pārvarēt šo valodas barjeru. Šobrīd ir ļoti daudz cilvēku no Sīrijas, līdz ar to ir nepieciešami šie te valodas tilti.
Latvija no Itālijas, Grieķijas un Turcijas šobrīd ir uzņēmusi 318 personas, kas ir 60 procenti no kopējā uzņemamā bēgļu skaita.
Daļai ir piešķirts patvērums Latvijā, bet par pārējiem vēl lemj, vai viņiem pienākas bēgļa vai alternatīvais statuss.
