Beidzot labots likums, lai Latviju pametušie bēgļi vairs nesaņemtu valsts pabalstu
Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi būtiskas izmaiņas bēgļu pabalstu izmaksāšanas kārtībā, kas stāsies spēkā 1. jūnijā. Tās paredz, ka 139 eiro mēneša pabalsts vairs netiks maksāts tiem bēgļiem, kuri Latviju būs pametuši. Sākotnēji bija plānots, ka izmaiņas būs stājušās spēkā gadumijā, taču likuma labojumu pieņemšana Saeimā ieilga.
Uz nodokļu maksātāju rēķina turpina dzīvot arī tie bēgļi, kuri Latviju jau ir pametuši, jo likums liedz viņiem pārtraukt maksāt mēneša pabalstu. Ar ceturtdien apstiprinātajām Patvēruma likuma izmaiņām tas tiek novērsts. Turpmāk pabalstu saņems tikai tie bēgļi, kuri būs reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā – katru mēnesi pildīs bezdarbnieka pienākumus un apmeklēs latviešu valodas mācības.
Izmaiņas tāpat paredz, ka pirmais pabalsts tiks izmaksāts dubultā apmērā, lai vairotu bēgļu iespējas sākt īrēt mājokli. Pieaugušie pirmajā mēnesī saņems 278 eiro, bet katrs nākamais cilvēks ģimenē un nepilngadīgie 194 eiro.
Papildu izdevumus valsts budžetam tas neradīs, jo par diviem mēnešiem tiks saīsināts pabalsta maksāšanas laiks. Bēgļa statusu saņēmušajiem pabalstu maksās desmit mēnešus, bet personām ar alternatīvo statusu, kāds tiek piešķirts vairumā gadījumu, pabalstu maksās septiņus mēnešus.
Šīs izmaiņas Saeimas sēdē tika pieņemtas trīs minūšu laikā, bez debatēm un vienbalsīgi. Taču ceļš līdz likuma labojumu apstiprināšanai bija garš. Iekšlietu ministrija, kuras vadībā tie tapa, bija plānojusi, ka izmaiņas būs stājušās spēkā jau gadumijā. Tomēr darbs Saeimā ieilga, tāpēc likums stāsies spēkā ar pusgada novēlošanos.
Par likuma virzību atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja Inese Laizāne skaidro, ka daudz laika prasīja juristu un deputātu iesniegto priekšlikumu vērtēšana.
Loģiski, ka tas saildzina laiku, bet tas nenozīmē, ka ir nekvalitatīvi un ilgstoši pieņemts likums. Tā ir normāla likuma pieņemšanas kārtība. Protams, vienmēr var vēlēties ātrāk, bet šajā gadījumā, es domāju, ka likuma iesniedzējiem, kas bija Iekšlietu ministrija, bija jārēķinās ar šo procedūru, ka tas nenotiks tik ātri.
Neapmierināta ar savu kolēģu sniegumu ir Lolita Čigāne. Viņa uzskata, ka likuma precizēšanu nevajadzēja vilkt garumā.
Šeit Saeima pusgadu ir vilcinājusies ar šādas skaidrības ieviešanu. Protams, latviešiem ir tāds ļoti labs teiciens – labāk vēlāk nekā nekad. Bet mēs būtu ievērojami palīdzējuši savai iekšlietu sistēmai, kas strādā ar šiem jautājumiem, ja mēs būtu pieņēmuši jau pusgadu ātrāk.
Jaunie nosacījumi būs saistoši tikai tiem bēgļiem, kuri pabalstiem pieteiksies pēc 1. jūnija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
