Gar Daugavu plešas radioaktīvā radona josla

Pastāv uzskats, ka paaugstināta radiācija ir saistīta vien ar atomstacijām un radioaktīvo vielu poligoniem, piemēram, Černobiļas avāriju un atombumbu sprādzieniem Hirosimā un Nagasaki. Tomēr šis priekšstats, diemžēl, neatbilst patiesībai.  Pēdējie veiktie pētījumi liecina, ka paaugstināta radioaktīvā radona josla atrodas gar Daugavu. Īpaši izteikts tas ir Rīgas, Ogres, Aizkraukles un Daugavpils apkārtnē. Radona gāzes koncentrācija normu pārsniedz arī Vecumnieku novadā.

RSU Aroda un vides medicīnas katedras vadītāja Dr. med. Maija Eglīte
Radons ir gāze, kas rodas sabrūkot radioaktīvajām vielām – urānam un radonam. Šī gāze ir sastopama gaisā, ūdenī, arī dzīvojamajās mājās. Radioaktivitātei ir dabiskais un mākslīgais fons, ko radām mēs paši.

Kā norāda M. Eglīte, Skandināvijā problēma ar radioaktīvajiem būvmateriāliem ir sevišķi izteikta. "Ir gadījumi, kad uzceļ māju, bet izrādās, ka pamati ir uz klints, kur ir šie te urāna un rādija sabrukšanas materiāli."

Latvijas Vides Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra pārstāvis Gints Škodovs:
Cēloņi mākslīgajam radioaktivitātes fonam var būt vairāki. Tie var būt būvmateriāli, kas tiek lietoti mājas celtniecībā un dzīvokļa iekārtošanā. Visnegatīvākais šajā ziņā ir mālķieģelis, jo māls ir tāds materiāls, kas pats par sevi ir radioaktīvs.

Paaugstināta radioaktivitāte var būt arī granīta un marmora flīzēm.

Radons var radīt nopietnus veselības traucējumus. "Daudzi cilvēki slimo ar audzējiem. Protams, pateikt pilnīgi droši, ka pie vainas būtu radons, nevar. Tomēr pētījumi atklāj, ka radons varētu radīt plaušu audzēju attīstību. Tāpat tiek izteikti pieņēmumi, ka radons varētu veicināt kaulu audzējus," skaidro M. Eglīte.

Līdz šim Latvijā regulāri pētījumi netika veikti, taču jau drīzumā plānots veikt mērījumus visas valsts mērogā.

VVD Radiācijas Drošības centra direktors Mārcis Slavinskis:
"Radiācijas Drošības centrs sadarbībā ar Vides un Reģionālās attīstības ministriju ir uzsākuši darbu pie radona  gāzes mērījumu programma. Tuvāko gadu laikā radona gāzes mērījumi tiks veikti visā Latvijā."

Līdz tam var iegādāties radioaktivitātes mērītāju, ko var novietot, piemēram, dzīvojamā telpā.

Latvijas Vides Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra pārstāvis Gints Škodovs: "Mēriekārtu novietojam dzīvojamajā telpā un tad tā tur stāv apmēram trīs mēnešus. Iekārta tad mums tiek atsūtīta un mēs izmēram rādījumus."

Tiek lēsts, ka aptuveni 1% mājokļu radioaktivitāte varētu pārsniegt normu.