Iesaka jauniešus iesaistīt aktīvajos pensiju plānos
Eksperti, spriežot par Latvijas ideālo pensiju sistēmu, diskutē par plašāku sabiedrības informēšanu un jauniešu virzīšanu uz riskantākiem pensiju plāniem, vēsta TV3 Ziņas.
Latvijā darbojas triju līmeņu pensiju sistēma. Iedzīvotāju sociālās iemaksās sadalās starp pirmo un otro līmeni. No pirmā maksā pensijas pašreizējiem senioriem, otrais līmenis jau ir personalizēts un šos līdzekļus starpnieks iegulda finanšu tirgos, savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi un līdzekļus iemaksā brīvprātīgi.
Jautājums par mūsu pensiju sistēmu atkal aktualizējās šovasar, kad jaunais labklājības ministrs Gatis Eglītis pieļāva ideju pārvirzīt daļu iemaksu otrajā līmenī uz pirmo līmenī. Pēc būtības tas nozīmē, ka pašreizējie strādājošie mazāk uzkrātu vecumdienām, savukārt vairāk naudas atliktu, ko izmaksāt pašreizējiem pensionāriem.
Šajā sektorā strādājošie ideju gan uzsvēra pamatā kritiski. Šodien Finanšu nozares rīkotā diskusijā Labklājības ministrijas valsts sekretārs norādīja, ka patlaban ierēdniecībā pie šādām fundamentālām izmaiņām nestrādā.
"Es neizslēdzu, ka tas, protams, drīkst būt leģitīms politisks process, un, jo sevišķi, nākamā gada vēlēšanu kontekstā varētu būt arī spēki, kas saka, iespējams, paskatīsimies uz pensiju sistēmu citādāk. Nav liegts."
"Lai mēs stabili nodrošinātu neatkarību no demogrāfiskās situācijas, vajadzētu nevis samazināt otro līmeni, bet pat palielināt. Nebūtu tas pareizais virziens risināt šīs dienas problēmas un nākotnes jaunradītu problēmu, tā teikt, bāzes," pauda "SEB Life and Pension Baltic SE" valdes locekle Kristīne Lomanovska.
Lai gan ekspertu vērtējumā Latvijas pensiju sistēma ir laba un principiāli ilgtspējīga, demogrāfijas problēmas tik tiešām pastāv. Prognozes liecina, ka ilgtermiņā dzīvosim ilgāk, pensijā pavadīsim vairāk gadu. Attiecīgi arī pieaugs slogs uz strādājošajiem, uzturot pensiju sistēmu.
Tāpat problēma, ka sabiedrība neveic pietiekamas sociālas iemaksas un pietiekami neinteresējas par savu pensiju, par ko iespējams uzzināt, piemēram, portālā Latvija.lv. Ekspertu vērtējumā iedzīvotāji plašāk jāinformē un jāaicina pievērsties šiem jautājumiem, taču ne vienmēr ar to būs pietiekami.
"Kad jāsaprot, vai es gribu kaut kādu baudījumu tuvāko stundu vai dienu laikā, vai es esmu gatavs atlikt kaut ko visai tālāk nākotnei, kas varbūt nemaz nepienāks, tas ir ļoti grūts risinājums. Tur ir ļoti daudz šo iekšējo konfliktu," atzina Latvijas Universitātes sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers.
Risinājumi gan esot. Piemēram, viens no tiem – ņemot vērā, ka darbagaitu sākumā izdevīgāki ir aktīvie pensiju plāni ar augstāku īstermiņa risku, bet jau tuvāk pensijai – konservatīvie, iespējams, jāievieš jauniešiem automātiskā jeb noklusējuma izvēlē uzreiz pievienoties kādam no aktīvajiem plāniem ar iespēju to mainīt, bet nu jau ar aktīvu izvēles izdarīšanu.
"Pavisam vienkāršs piemērs – ja jaunietis sāk un visu mūžu pavada konservatīvajā plānā, atšķirība kapitālā var būt divas vai vairāk reizes," vērš uzmanību Finanšu un investīciju eksperts Kaspars Peisenieks.
"Nav tā, ka valsts būtu iestājusies pozā un teikusi, ka nekādā gadījumā. Jautājums ir par visu iesaistīto interešu sabalansēšanu, atceroties, ka mērķis ir finansiāla stabilitāte. Neviens negribētu pie sasistās siles attapties, ja 30 gadu ir veiktas iemaksas, bet jādodas pensijā brīdī, kad kaut kas tajā finanšu pasaulē noticis," saka Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.
Dažādi potenciālie pensiju sistēmas pilnveidojami ir Labklājības ministrijas darbakārtībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
