4000 dejotāju uzstājas koncertā "Vēl simts gadu dejai"
Pirmdien, 2. jūlijā, "Arēnā Rīga" aizvadīts XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku koncerts "Vēl simts gadu dejai".
Koncertā iekļauti meistardarbi, kurus radījuši 17 latviešu horeogrāfi – no klasikas līdz pat mūsdienām. Pats koncerts ir kā veltījums deju radītājiem un viņu veikumam, kas kļuvis par daudzu kolektīvu klasiku un Latvijas deju kultūras zelta fondu.
Kā iepriekš pauda horeogrāfs Agris Daņiļevičs, koncertā uzstājas aptuveni 4000 dejotāju.
Foto: Koncerts "Vēl simts gadu dejai"
Latviešu skatuviskās dejas koncertā "Vēl simts gadu dejai" tiek meklētas atbildes uz jautājumu: "Kā rodas un kas rada latviešu skatuvisko deju?" Koncerta apmeklētāji var ieskatīties horeogrāfu dzīves gājumā un radītajās dejās, izzināt dejas tapšanas kontekstu, veidojot dejas sasauci ar personību, laikmetu un iedvesmas avotiem. Horeogrāfu veidotie deju raksti mijas ar Latvijas brīnišķīgajām dabas ainavām.
Koncertā iekļautas 17 horeogrāfu – Aijas Baumanes, Agra Daņiļeviča, Ilmāra Dreļa, Jāņa Ērgļa, Taigas Ludboržas, Imanta Magones, Ilzes Mažānes, Artas Melnalksnes, Viļa Ozola, Jāņa Purviņa, Guntas Skujas, Alfrēda Spuras, Harija Sūnas, Ulda Šteina, Helēnas Tangijevas-Birznieces, Ulda Žagatas un diasporas horeogrāfa Viļņa Birnbauma – dejas, ko skatītājiem atklās vairāk nekā 1300 dejotāju.
Koncerta virsvadītāji ir Gints Baumanis, Vilnis Birnbaums (ASV), Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Rolands Juraševskis, Taiga Ludborža, Jānis Marcinkevičs, Ilze Mažāne, Jānis Purviņš, Iveta Pētersone-Lazdāne, Gunta Skuja un Uldis Šteins. Deju uzveduma režiju veidojusi Ināra Slucka, bet scenogrāfiju – Aigars Ozoliņš.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
