Vai Dziesmu svētki spēj vienot? Ārzemju latvieši un amatpersonas diskutē par šīs tradīcijas nozīmību
Šī nedēļa iesākusies un paies Simtgades dziesmu un deju svētku noskaņās. Jau no agra rīta dažādās Rīgas vietās notiek aktīva koncertēšana. Rīta pusē aktīvs darba cēliens sākās visiem svētkos iesaistītājiem – gan koristiem un dejotājiem, gan arī svētku organizatoriem un tradīciju glabātājiem. Uz īpašu konferenci "Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai," pulcējās ārvalstīs dzīvojošie latvieši, diasporu biedrību vadītāji un valsts augstākās amatpersonas.
Viņi meklēja atbildes uz jautājumiem, kāda ir Dziesmu svētku tradīcijas loma Latvijā un latviešu kopienās citās valstīs un vai šie dziedāšanas un dejošanas svētki veido tiltu starp latviešiem Latvijā un latviešiem ārpus tās.
"Dziesmu un deju svētki parāda ikvienam, ka kultūra ir mūsu nācijas pamats, bet dziesma un deja ir tās centrā. Svētki palīdz latviešiem daudzās pasaules valstīs saglabāt latviešu tradīcijas, valodu. Tāpat tie sniedz iespēju satikties latviešiem visā pasaulē," saka Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
"Arī visi pasaulē izkaisītie latvieši ir ierakstīti šajā valsts simtgadīgas zīmē un kopā ar visiem ielocīti Latvijas bezgalības ceļā. Šī klātesamība nav formāla, tā ir pēc būtības, un gribu piebilst, ka tā ir ierakstīta sirdīs," norāda kultūras ministre Dace Melbārde.
