Iespējams, "apcirps" valsts finansējumu bērnu iešanai privātos bērnudārzos

Lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, valsts pēdējos gados centusies darīt gana daudz – palielinātas māmiņalgas, tāpat arī ģimenes bērnu pabalsti kļuvuši lielāki, un jaunie vecāki var vieglāk tikt pie aizdevuma pirmajam mājoklim. Taču, raugoties nākotnē, situācija nemaz nav tik rožaina.

Proti, demogrāfs Ilmārs mežs ar nožēlu secina, ka valsts "vazā ģimenes aiz deguna", ik pa laikam atsakoties no iepriekš pieņemtiem lēmumiem. Kā piemēru viņš min iespējamo valsts finansējuma apturēšanu bērniem, kuri garo rindu dēļ netiek pašvadlības dārziņā un tādēļ dodas uz privāto.

Lai palīdzētu vecākiem, pēdējos gados valsts tam mēnesī deva 142 eiro, bet kopā ar pašavaldības dotāciju – 228 eiro.

Par to, ka valsts līdzfinansējums privātajiem dārziņiem varētu tikt apturēts, sašutuši ir vecāki. "Kas var maksāt, lai maksā, protams! Parastiem, normāliem vecākiem jau tādas naudas, ko maksāt, nav. Ja noņems nost finansējumu, tad es nezinu – tad jau visi būs uz ielas," bažas pauž māmiņa Elga.

Cerībā, ka pašvaldības pašas spēs atrisināt rindu problēmu, valsts palīdzība bija plānota tikai uz trīs gadiem. Šajā laikā vietvaras kopumā radušas 3,8 tūkst. jaunu vietu dārziņos, taču ar to nepietiek.

Labklājības ministrija piekrīt, ka atbalsta sniegšana būtu jāturpina, citādi vecāki nonāktu neapskaužamā situācijā. Vienlaikus pārmetumi tiek raidīti pašvaldību virzienā.

Viena no pašvaldībām, kur rindas uz bērnu dārziem ir vislielākās, joprojām ir Rīga. Turklāt, ja valsts ar līdzfinansējumu vairs nepalīdzēs, tās tikai pieaugs. Pārmetumus, ka nekas neesot darīts, Rīgas dome gan noraida. Pēdējo gadu laikā atvērtas 157 jaunas bērnudārznieku grupiņas.