Ievieš visaptverošās aizsardzības principus – noteiks pilsoņu pienākumus kara gadījumā
Ar likuma spēku plāno noteikt katra pilsoņa pienākumus un tiesības kara vai militāra iebrukuma gadījumā. To paredz Saeimas Aizsardzības komisijā atbalstītās izmaiņas Nacionālās drošības likumā.
Žurnālists
Likuma labojumi vērsti tam, lai kara vai militāra iebrukuma gadījumā īstenotu visaptverošu valsts aizsardzību ne vien bruņotie spēki, bet arī iestādes un iedzīvotāji veic pasākumus valsts militārai un civilai aizsardzībai un īsteno bruņotu pretošanos, pilsonisko nepakļaušanos un nesadarbošanos ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Saeimas komisijā klātesošie debatēja par partijas "Saskaņa" deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, ka iedzīvotāju iesaistīšanai visaptverošajā valsts aizsardzībā ir jābūt brīvprātīgai.
Jūlija StepaņenkoSaeimas deputāte, "Saskaņa"Mēs saprotam, ka visi Latvijas iedzīvotāji nevar dažādu iemeslu dēļ iesaistīties valsts aizsardzībā. Tas ir, es domāju, saprotams jebkuram no mums, padomājot par jūsu vecākiem un tuviniekiem.
Taču "Saskaņas" ierosinājumu par brīvprātības principa ieviešanu Aizsardzības komisijas vairākums noraidīja.
Kārlis KrēsliņšSaeimas deputāts, VL-TB/LNNKPats princips, ka jāpiedalās, un tas nav, ka es gribēšu – ne, aiziešu ogās, sēnes lasīt, jūs tur pakarojat, tas tā nav pieļaujams. Tas ir obligāti. Visi piedalās.
Lai stātos spēkā likuma izmaiņas, kas nosaka pilsoņu pienākumus kara gadījumā, tās vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimas sēdē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
