Igaunijā plāno būvēt elektrību ražojošu ceļu segumu. Latvija apdomās pieredzes pārņemšanu
Pavisam fantastiskas nākotnes vīzijas otrdien, 23. janvārī, tika uzburtas konferencē, uz kuru ar jaunākajiem pētījumiem ceļu būvniecības nozarē pulcējās gan Latvijas, gan kaimiņvalstu inženieri.
Konferencē zinātnieki prezentēja jaunākās tehnoloģijas satiksmes uzraudzībai un ceļu būvei. Tostarp viņi runāja arī par elektroniskiem ceļu segumiem, kuri kādreiz tālā nākotnē varētu nomainīt asfaltu.
Igaunijas ceļu uzturētāja pārstāvis skaidroja, ka šobrīd ceļu segumā visplašāk izmantotie materiāli izgudroti jau pirms 150 gadiem, tādēļ pienācis laiks nākamajai paaudzei. Un pagājušā gada oktobrī Tallinā atklāts kvadrātmetru liels eksperiments – elektronisks ceļa segums.
Tas ir veids, kā modernās tehnoloģijas iestrādāt vecajā, garlaicīgajā asfaltā. Šobrīd simtiem uzņēmumu visā pasaulē strādā pie šīm tehnoloģijām. Tas ir elastīgs saules panelis, virs kura uzklāts caurspīdīgs ceļa segums. Tas ir daudz izturīgāks par asfaltu – viens kvadrātcentimetrs var izturēt vienu tonnu. Būtībā pa to var braukt arī tanki.
Sākotnēji elektroniskos ceļus varētu izmantot, lai, piemēram, dilstošos ceļu apzīmējumus aizstātu ar gaismu izstarojošām diodēm un darbinātu luksoforus. Bet nākotnē, attīstoties saules paneļu un akumulatoru tehnoloģijām, šī pati enerģija varētu darbināt elektriskās automašīnas. Šobrīd eksperimentāli elektroniskā ceļa posmi jau uzbūvēti Francijā, Nīderlandē un ASV. Savukārt Ķīnā, Pekinas dienvidos, pagājušā gada beigās atklāts kilometru garš posms, kas gadā varēšot saražot miljonu kilovatstundu jeb pietiekami daudz, lai apgādātu ar elektrību 800 mājsaimniecību.
Jaunākā versija Ķīnā izmaksāja 400 eiro par kvadrātmetru. Tas nav slikti, tas parāda, ka līmenis, kad izmaksas un ieguvumi izlīdzinās, un šāda seguma ražošana masveidā kļūs izdevīga, nav tālu – mēs cerējām, ka tas notiks līdz 2030. gadam, bet tagad jau var domāt par 2025. gadu.
Latvijas valsts ceļu uzturētājs pagaidām ir piesardzīgs – vispirms jāsagaida, kā kaimiņiem veiksies ar eksperimentu, un tad varēs sākt domāt par prakses pārņemšanu.
Es izvairīšos no prognozēšanas. Vienmēr ir jautājums par efektivitāti un par to, cik ilgā laikā tas atmaksājas. Protams, ir labi pētīt daudzus virzienus, bet tad viņi ir jāaprobē praksē, es nevaru jums šobrīd konkrēti pateikt, vai Latvija ieviesīs šādu e-ceļa seguma veidu.
Jāpiebilst, ka konferenci rīkoja Rīgas Tehniskā universitāte un "Latvijas Valsts ceļi", un tajā piedalījās zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Polijas un Igaunijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
