Intars Busulis: Mums ir jākopj tā vieta, no kuras esam nākuši
Mēs visi esam kā dzīvnieki, jo reiz mūsos tas dzīvnieks ir bijis. Es pats, nonākot mežā, jūtos kā vilks, lapsa, lācis. Man tiešām ļoti patīk būt mežā. Es jūtu, ka mūsu senči te ir dzīvojuši – brīvā dabā, pašu uzceltās teltīs. Viņi izdzīvojuši, medījot ar paštaisītiem durkļiem, savu spēku un darbu.
Atrodoties mežā, man pat roka neceļas nomest kādu papīrīti vai sērkociņu vai nodarīt ko sliktu kokam. Man tiešām patīk Latvijas valsts meži, kas ir tīri, superīgi un vienmēr kopti, atstājot vietu jaunaudzēm. Turklāt arvien vairāk parādās izkoptas taciņas, pa kurām pastaigāties un baudīt mežu.
Pats esmu daudz interesējies par mežu kopšanu un ļoti labi apzinos, ka arī mežs noveco. Tieši tāpēc meži ir "jāravē" – gluži kā cukurbietes. Cukurbiete taču nevar izaugt, ja tai tieši blakus aug četras tādas pašas. Un tas pats ir ar mežu – tas ir jāretina, lai izaugtu kas lielāks un plašāks. Tas ir jāretina, lai būtu skaists un veselīgs mežs.
Kokiem jābūt veselīgiem un labi koptiem. Un man prieks, ka mūsu valsts meži tiek pienācīgi apsaimniekoti, lai mežos iespīd saule un tajos būtu patīkami būt. Saule ir galvenais enerģijas avots ne tikai cilvēkiem, bet arī kokiem.
Kokiem jābūt veselīgiem un labi koptiem. Un man prieks, ka mūsu valsts meži tiek pienācīgi apsaimniekoti, lai mežos iespīd saule un tajos būtu patīkami būt. Saule ir galvenais enerģijas avots ne tikai cilvēkiem, bet arī kokiem.
Mums pašiem arī ir tāda kā koku atbrīvošanas misija vietā, kur mums to ir atļauts darīt. Tā ir mūsu pašu teritorija Talsu novadā. Tā skaitās kā lauku apstrādājamā zeme, kas ir ļoti aizaugusi ar bērziem un alkšņiem. Izkopjam šo teritoriju, cērtot kokus un izmantojot tos kā kurināmo. Gluži kā senajos laikos – to, ko mēs cērtam, paši arī lietojam.
Tāpat esmu arī daudz interesējies par mežu kopšanu. Es zinu, kuri ir dižkoki un kuri ir tā saucamie koki – nezāles. Vienvārdsakot, mani tas viss interesē, jo pats dzīvoju blakus mežam. Savu mežu kopjot, vados arī pēc izjūtām. Ja jūtu, ka teritoriju nepieciešams iztīrīt, to arī daru. Mūsu teritorijā krūmi aug nenormāli ātri, tā bieži jākopj. Taču mums ir palicis arī pīlādzis, kas, spriežot pēc stumbra, ir jau simtgadīgs – pieauguša bērza diametrā. Neesam to nocirtuši un ar to arī lepojamies. Cenšamies paturēt arī mazos ozoliņus, cik vien iespējams, jo ap tiem ir tiešām laba aura. Taču apzināmies, ka viens otram blakus tie arī nevar pastāvēt – tiem nepieciešama vieta un plašums, kur augt.
Mums pašiem ir jāsaprot, no kurienes esam nākuši, un jātīra un jākopj vieta, no kuras nākam. Tas ir tik vienkārši. Un ir arī jāsaprot, ko nozīmē rūpēties par dabu, par mežiem.
Koptu mežu var ļoti labi redzēt, braucot tam garām, tāpēc man īpašs prieks gan par AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajām teritorijām, gan arī par to privāto meža īpašnieku mežiem, kur īpašums ir rūpīgi kopts. Tieši tāpēc man ir neizmērojams prieks par Latvijas mežiem – pat ne par tiem miljardiem, kas, protams, nav mazsvarīgi, bet gan par darbu, kas ir paveikts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
