Irākiešu ģimenei, neraugoties uz nāves briesmām dzimtenē, Latvija atsaka patvērumu

Irākiešu ģimene pārliecināta, ja tiem liks atgriezties dzimtenē, viņiem labākajā gadījumā draud cietums. Izrādās, ka lielākajai daļai bēgļu, kas šeit nonākuši saviem spēkiem, Latvija patvērumu atsaka.

19 gadīgā irākiete Dina Latvijā ir kopā ar savu ģimeni, tēti, mammu un jaunāko māsu. Viņi šeit nenokļuva ar Eiropas Savienības pārvietošanas plānu, bet gan ieradās paši. Pērnā gada rudenī, šķērsojot Latvijas Krievijas robežu, ģimene nonāca varas iestāžu rokās. Dina stāsta, kādēļ dzimteni bija jāpamet.

"Valdībai mēs nepatīkam, jo esam sunnīti. Viņi no mana tēva izspieda naudu, draudot, ja nemaksās, tad visu ģimeni ieliks cietumā. Mēs pārcēlāmies no Bagdādes uz Kurdistānu. Bet arī viņiem nepatīk arābi. Situācija pasliktinājās, kad Islāma valsts sāka darboties Irākā, tad visus arābus pielīdzināja teroristiem. Uz mūsu mājas uzrakstīja: "Ejiet prom, arābi, jūs esat teroristi!"

Sapnis par studijām universitātē

Kopš ģimene Latvijā lūdza patvērumu, pagājuši deviņi mēneši. Pa šo laiku daļēji apgūta latviešu valoda un nostiprinājusies doma par palikšanu, Dina izlolojusi sapni par inženierzinātņu studijām Rīgas Tehniskajā universitātē.

"Es tiešām gribu savu dzīvi īstenot Latvijā, es gribu iet universitātē. Esam arī noguruši no dzīvošanas bēgļu centrā. Lai arī es jūtu, ka latvieši negrib pieņemt bēgļus, es gribētu te palikt," skaidro Dina.

Taču nupat ģimene no valsts saņēmusi patvēruma atteikumu. Iemesls viņiem nav zināms, bet izbrīna tas, kāpēc citiem irākiešiem statusu piešķir, bet citiem – atsaka.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) konkrētu personu lietas nekomentē, taču apstiprina, ka šādas situācijas gadās.

Maira Roze, PMLP priekšnieka vietniece

Jā, no vienas valsts vienam var būt apstākļi tādi, ka viņam pienākas pat bēgļa statuss, jo viņa individuālais stāsts ir par to, ka tieši viņam ir draudi. Bet kādam var nebūt nekas, viņš varbūt ir no cita reģiona, varbūt viņš vēlas citur dzīvot, bet tas jau nenozīmē, ka viņam ir apdraudējums.

Cietums vai izrēķināšanās? Bail atgriezties mājās

Šogad Latvijā patvērumu lūgušas vairāk nekā 130 personas, no tām teju 70 saņēmušas atteikumu. Pozitīvas atbildes saņem lielākoties tie bēgļi, kas Latvijā nonākuši pārvietošanas programmas ietvaros. Roze stāsta, ka pirms statusa piešķiršanas drošības iestādes veic izpēti par konkrētajām personām un to, vai viņiem ir droši atgriezties dzimtenē. Tam gan nepiekrīt Dinas ģimene, kas ir pārliecināta, ka viņus sagaida cietums vai nāve. Dina stāsta:

"Iespējams, ka valdības spēki mani nogalinās, ja mani nosūtīs atpakaļ uz Irāku. Es tiešām nezinu, kas mani sagaida atgriežoties. Es nomiršu… gan jau, ka es nomiršu," savas perspektīvas drūmos toņos skicē Dina.

Pēdējais salmiņš – tiesa

Dinas tēvs Ahmeds apņēmies patvēruma atteikumu pārsūdzēt tiesā. Viņš cer, ka ģimenei palīdzēt varēs līdzīgās tiesvedībās pieredzējušais aizstāvis Vilmārs Endzels. Advokāts gan bez vilcināšanās norāda – tiesu un migrācijas lietu pārvaldes lēmumi parasti sakrīt. Atsevišķos gadījumos viņam kā juristam pat bijis kauns par spriedumu argumentāciju.

"Tas ir mans personiskais uzskats, ka tiesas darbā lielā mērā atspoguļojas sabiedrības kopējais negatīvais viedoklis pret bēgļiem. Tiesas valodā, sēdēs un spriedumos parādās izteikumi un secinājumi, kuriem es domāju, vispār nebūtu vietas juridiskā praksē," norāda Vilmārs Endzels.

Endzels arī norāda uz likuma nepilnībām, kas neļauj šādus patvēruma meklētāju tiesas lēmumus pārsūdzēt. Bet Dinai būtu izredzes palikt Latvijā, ja viņa pirms izraidīšanas pagūtu iestāties augstskolā, taču meitene to nevar izdarīt, jo viņai nav derīgas pases. Bet, lai dokumentus savestu kārtībā, Dinai vai nu jāatgriežas dzimtenē vai jādodas uz tuvāko valsti, kur ir Irākas vēstniecība, cerībā, ka pasi viņai izdos.

Video