Īstenojot ideju par papildnodarbībām skolās krievu valodā, var pārkāpt likumā noteikto skolēnu slodzi
Tiklīdz Izglītības ministrija izsludināja ieceri mācības skolās organizēt tikai latviski, protestam savā veidā pievienojās arī Rīgas mērs Nils Ušakovs, – viņš galvaspilsētas skolās solīja paralēli nodrošināt arī mācības mazākumtautību valodā.
Izglītības ministra Kārļa Šadurska iecere paredz, ka līdz 2021. gadam arī mazākumtautību izglītību iestādēs mācību viela būs jāapgūst latviešu valodā. Proti, pirmsskolā un sākumskolā komunikācija būšot bilingvāla, pamatskolā 80% mācības notikšot latviski, bet vidusskolā, – tikai valsts valodā. Līdz šādam rezultātam plānots nonākt pakāpeniski. Lieki piebilst, ka reforma izsaukusi asu reakciju no krievu skolu aizstāvjiem. Tikmēr valsts iestādes uzsver, ka tas ir tikai attieksmes jautājums.
Ļoti laba ir šī virzība un sen gaidīta, un atbalstāma. Noteikti nebūs viegls šis process, visa pārkvalificēšanās un kaut kā jauna apgūšana vai vecā atsaukšana atmiņā. Ja būs nepieciešams atbalsts, droši vien būs, – no mūsu puses, no VVC mēs tādu sniegsim, bet katrā gadījumā šis process nav neiespējams un nav tik sarežģīts, kā varbūt vienā otrā reizē mēs to dzirdam.
VVC pārstāve norāda, ka arī šobrīd skolās nereti tiek konstatēts, ka pedagogu valsts valodas prasmes nav atbilstošas noteiktajām prasībām un pedagogu apmācīšanu vajadzētu sākt iespējami.
Reformu neatbalsta Rīgas mērs Nils Ušakovs. Lai saglabātu krievu valodas lomu skolās, jau no 2019. mācību gada viņš dos finansējumu galvaspilsētas skolām papildnodarbībām, kurās paralēli mācībām valsts valodā mazākumtautību skolēni varēs vielu apgūt arī dzimtajā valodā.
Ko nozīmē problēmas ar valodu? Mēs ar Jums runājam latviešu valodā. Bet, ja Jūs, piemēram, palūgtu mani pastāstīt kaut ko latviešu valodā par ķīmiju, es pieņemu, ka man varētu būt zināmas problēmas. Pašvaldībai, tādai kā Rīga, ir tādas tiesības. Es pieņemu, ka arī citas pašvaldības, ņemot vērā situāciju, varētu arī tādā veidā rīkoties, lai vienlaicīgi nodrošinātu gan kvalitāti, gan arī tomēr…mums tā iekšpolitiskā spriedze, runājot par nacionāliem jautājumiem, nav vajadzīga valstī.
Tikmēr no partijas "Saskaņa" ievēlētais eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins uzskata, ka Ušakovs neoponējot Šadurska reformai, to patiesībā atbalsta, tādējādi neaizstāvot savu vēlētāju intereses.
Tā ir labi uzrakstīta saimniecības pārziņa instrukcija, ka mēs piekrītam reformai, bet, kam vajag, apmaksāsim pagarinātas dienas grupas. Faktiski esošais piedāvājums liek manam vecākajam dēlam palikt skolā pēc trijiem, vēl līdz sešiem vai deviņiem vakarā. Ja viņš kaut ko nesapratīs ķīmijā vai fizikā, vai bioloģijā latviešu valodā, tad skolotājs viņam paskaidros.
Līdzīgs viedoklis valda Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD)
Ja mēs runājam par vidusskolu, tad vidusskolā ir noteikts, ka 36 stundas nedēļā un ne vairāk kā astoņas stundas dienā. Līdz ar to, protams, visu to, ko mēs liekam klāt, mēs šo te izglītojamo principā pārslogojam.
Jāpiebilst, ka mazākumtautību skolu pārejas uz mācībām valsts valodā lielākie protestētāji ir gados veci cilvēki, nevis paši skolēni.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
