Īvāns: pirms 25 gadiem prognozes bija vairāk pesimistiskas nekā optimistiskas
Svētdien aprit 25 gadi kopš dienas, kad Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu, atjaunojot valsts faktisko neatkarību. Tagad toreizējās Augstākās Padomes deputāti atzīst, – pārliecības, ka tas būs kaut kas vairāk par simbolisku žestu, neesot bijis, jo likuma pieņemšanas brīdī uz Augstāko Padomi jau lauzās Augusta pučisti, kuri gribēja atjaunot brūkošo padomju iekārtu.
Cilvēku pūlis sniedzas pēc pavairotajām konstitucionālā likuma par Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas kopijām. Šo mirkli 1991. gada 21. augustā iemūžinājis fotogrāfs Gunārs Janaitis.
"Redziet, kā rokas sniedzas pēc tā likuma, tas tīri simboliski ir, vai ne. Te ir jau viena gados māmiņa, kura iet uz Jēkaba baznīcu, iet uz dievkalpojumu. Un pirms dievkalpojuma uz sienām bija salīmēti [deklarācijas] un viņa gāja, redziet, piespieda ar roku, viņa ieinteresējas un izlasīja to likumu. Ir noticis tā, ka teju ūdens nebija krānā, mēs pagriezām, un tagad ir, brīvības ūdens sāka līt, vai ne," viņš stāsta.
Likuma kopiju pavairošana bija viens no veidiem, lai izplatītu vēsti par Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanu. Ierasto komunikācijas līdzekļu izmantošana bija apgrūtināta, turklāt bija bažas, ka Augstākajā Padomē drīz ielauzīsies neveiksmīgā Augusta puča rīkotājiem lojālie omonieši.
"Radio, televīzija bija ieņemtas, un laikraksti neiznāca. Tad mēs nolēmām, ka gan likums ir jāizsludina pilsētas ielās, kas tika pieņemts Augstākajā Padomē, un arī cilvēki ir jāinformē. Tādā Viduslaiku manierē – ejot un runājot ar cilvēkiem. Tāpēc bija nolemts, ka šeit notiek mītiņi visas šīs puča dienas," teic bijušais Augstākās Padomes deputāts Dainis Īvāns.
"Tagad ir zināma tāda mīkla. Ir divi varianti, kāpēc tie omonieši neuzbruka Augstākajai Padomei. Vai nu viens ir tas apstāklis, ka lēmums tika pieņemts un viņu priekšnieki pateica – nav vairs ko, jūs nokavējāt. Nav, ko to Augstāko Padomi ņemt ciet. Vai arī otrs variants – mums vēl tādas informācijas nebija, bet 21. augusta pēcpusdienā jau Maskavā sāka saprast, ka tas pučs ir izgāzies," piebilst cits bijušais Augstākās Padomes deputāts Tālavs Jundzis.
Par godu likuma pieņemšanas 25. gadadienai šodien notika svinīga ceremonija pie Brīvības pieminekļa. Tajā Valsts prezidents Raimdons Vējonis sacīja, ka Latvijas iedzīvotājiem ir pamats lepoties ar sasniegto pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā. Vienlaikus prezidents aicināja nezaudēt ticību sev un valstij.
"Svarīgi apzināties, ka viss ir mūsu pašu rokās. Mūsu Latvija ir tāda, kādu to veidojam. Nevienu citu nevaram vainot. Mani ļoti uztrauc, ka nereti zaudējam ticību sev pašiem un Latvijai," teic Vējonis. Bijušie Augstākās Padomes deputāti atzīst – pārliecības, ka konstitucionālā likuma pieņemšana būs kaut kas vairāk par simbolisku žestu, viņiem nebija.
"Mums tā vairāk bija garīga pretošanās. Praktisko nozīmīgumu, vismaz es, tajā brīdī gandrīz nekādu nesaskatīju," norāda Jundzis.
"Tās prognozes īstenībā bija vairāk pesimistiskas nekā optimistiskas. Bija norunāts, ka pusseptiņos vakarā mēs satiksimies Jaunajā Ģertrūdes baznīcā deputāti, kuri vēl nebūs arestēti un būs dzīvi, un tad lemsim tālāk, kā vadīt tautas pretošanos," atceras Īvāns.
Tomēr Augusta pučs izgāzās, un Latvijas neatkarību nākamajā dienā pēc tās faktiskās atjaunošanas atzina Islande, kam drīz pievienojās arī citas pasaules valstis.
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
