Izdota grāmata par Latvijas vēsturi, kas atklāj padomju laikā slēpto informāciju
Šonedēļ klajā nākusi arī kāda jauna grāmata – tā atklāj daudzus padomju laikā slēptus faktus par Latvijas vēsturi. Tās autors ir vēsturnieks Uldis Neiburgs, kurš apkopojis lēveni jaunas informācijas par Otrā pasaules kara gadiem.
Grāmatā "Grēka un ienaida liesmās! Latvijas Otrā pasaules kara stāsti" apkopoti stāsti, kas aptver visu Otrā pasaules kara periodu no tā brīža, kad ir sācies nacistiskās Vācijas un PSRS savstarpējais karš, tātad laika posms no 1941. līdz 1945. gadam. Padomju laikā vairākas no apspriestajām tēmām bija tabu, un vēsture apzināti noklusēta vai sagrozīta.
"Par Rēzeknes bombardēšanu 1944. gada Lieldienās, ko veica padomju aviācija. To noklusēja. Šodien Rēzeknē stāv piemineklis atbrīvotājiem – vietējais "Aļoša". Bet vecie rēzeknieši to nosauca par pieminekli slepkavām! Tāpat kaujas par Jelgavu. Ja Staļinam bija paziņots, ka 1944. gada jūlijā pilsēta atbrīvota, tad kaujas turpinājās veselu nedēļu, pilsēta 80% tika nopostīta," stāsta vēsturnieks.
Traģiska ir grāmatā aprakstītā epizode, kurā par palīdzību latviešiem ar savu dzīvību samaksājuši lietuviešu karavīri.
"Lietuvieši skatījās caur pirkstiem, kā iet latviešu bēgļu laivas uz Zviedriju. Kad vācieši to atklāja, vienu bataljona rotu nostādīja tirgus laukumā un pēc izlases principa lika saskaitīties. Septiņus cilvēkus sodīja ar nāvi. Pašiem bataljona dalībniekiem bija nāvessods jāizpilda. Viņi teica, ka nevar to darīt. Tie, kas bija nolemti nāvei, ar asarām acīs lūdzās – dariet, ja nē, jūs pašus nogalinās," atklāj Neiburgs.
Vēsturnieks materiālus ir apkopojis par katru no četriem aplūkotajiem kara gadiem, veidojot salīdzinoši īsas nodaļas, kur katra veltīta kādam atšķirīgam notikumam, personībai. Starp spilgtākajiem personāžiem arī Knuta Skujenieka izsūtījuma biedrs, leģionārs Ernests Laumanis.
"Atšķirībā no daudziem, kas salūza pratināšanās, ieslodzījumā, piekrita sadarboties ar VDK, viņš tāds nebija. Divreiz bija Gulaga nometnēs, divreiz tiesāts. Viņš Mordovijas nometnēs bija atzīta autoritāte. Pievērsās filozofijai, rakstīja traktātus par Latvijas nākotni. Mērķis bija ne tikai saglabāt dzīvību, bet domāja par eksistenciālām lietām," stāsta vēsturnieks.
Autors grāmatas tapšanas laikā gan pētījis dokumentus, gan intervējis vēsturisko notikumu lieciniekus. Daudzi viņa uzrunātie vēsturiskas fotogrāfijas un materiālus visu okupācijas laiku rūpīgi glabājuši, piemēram, piena kannās bija paslēpts laikraksta "Latvijas Kareivis" teju pilns komplekts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
