"Ja naudu nav kur likt, varam pašu velnu apgūt!" Atkritumu biznesmeņi iestājas pret plastmasas pudeļu automātiem
Ar lielu sparu Latvijā turpinās diskusijas par to, kā pareizāk šķirot atkritumus. Šobrīd Saeimā uz priekšu virzās depozīta sistēmas projekts, kas paredz lielāku maksu, piemēram, par veikalos nopērkamajām plastmasas dzērienu pudelēm un iespēju saņemt samaksu par šo pudeļu nodošanu atkritumu šķirošanas automātos.
Taču liels pulks uzņēmēju, citu nevalstisko organizāciju, kā arī pašvaldību uzskata, ka Latvijai nevajadzētu vienkārši imitēt to sistēmu, kas plastmasas pudeļu savākšanai iedibināta, piemēram, Igaunijā. Tas esot pārāk dārgi, turklāt šķirot vajadzētu ne tikai plastmasas taru.
Latvijai operatīvi jārod risinājums, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) mērķi līdz 2025. gadam pārstrādāt 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radītos sadzīves atkritumus. Taču maijā notikusī "Lielā talka" kārtējo reizi apliecināja, – Latvijas grāvmalas ir pilnas ar plastmasas pudelēm un maisiņiem. Atkritumu savākšanas biznesa līderi ir pārliecināti, ka Igaunijas piemērs ar automātiem, kuros var nodot plastmasas pudeles, Latvijai būtu neizdevīgs.
Igauņi sāka ar depozīta sistēmu. Mēs izvēlējāmies pašā sākumā citu sistēmu, dalītā atkritumu vākšana. Ja skatāmies pēc fiskāliem rādītājiem, nav tālāk tikuši, kā mēs. Ja tiešām naudu nav kur likt, varam pašu velnu apgūt un ieviest gan tādu, gan tādu sistēmu. Bet šobrīd neredzam ekonomisku pamatojumu tai lietai, kas iet uz priekšu.
Arī tirgotāji nesteidz atbalstīt plastmasas pudeļu nodošanas automātus. Ko piedāvāt vietā – atklāts jautājums.
LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa norāda: "Viņš ir jau novecojis modelis. Savā skatījumā redzam daudz plašāku, jāpiedāvā patērētājiem plašākas un gudrākas iespējas, kā šķirot atkritumus. Tehniskus risinājumus nevaram piedāvāt, tas nav mūsu organizācijas darbs. Ministrijai kopā ar iesaistītajām pusēm, arī LTRK apsēsties, paskatīties, kā varam to izdarīt gudrāk."
Maijā veiktā SKDS aptauja apliecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju labprāt nodotu ne vien dzērienu pudeles, bet arī cita veida iepakojumus stikla burkas, sadzīves ķīmijas un higiēnas preču iepakojumus. Tātad vēlme ir, bet tehnisku iespēju nav.
Akcents jāliek uz to, lai ne tikai samazinātu to, kas radīts, bet arī valstiski samazinātu to, kas tiek ievests valstī, kas gala rezultātā nav pārstrādājams! Ja esam iesākuši, nevajag skatīties uz tiem, kas jau ir izdarījuši, bet skatīties nākotnē, ko varam izdarīt labāk.
Pašvaldības uzsver, ka atkritumu jēdziens ir ļoti plašs, – problēmas rada tas, ka Latvija gadiem izmantota kā lēta nolietoto riepu izgāztuve, kas ne tikai piesārņo dabu, bet rada ugunsgrēku un ekoloģiskās katastrofas riskus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
