Ja vidusskolas klasē būs mazāk par 10 skolēniem, tā netiks atvērta, paziņo IzM

Vidusskolu skaits Latvijā sarūk. Šādas izmaiņas apzināti veicina Izglītības un zinātnes ministrija (IzM). Šodien valdībā atbalstu guvusi ministres Mārītes Seiles pārliecība, ka daži bērni klasē valstij izmaksā pārāk dārgi, turklāt izglītības kvalitāti tādā skolā nav iespējams nodrošināt, tāpēc noteikts minimālais audzēkņu skaits, lai 10. klase vērtu durvis.

2015. gada 13. oktobrī 19:03

Kristīne Žilde-Krēvica, TV3 Ziņas

Kompromiss, par ko beidzot spējušas vienoties pašvaldības un Izglītības ministrija. No nākamā mācību gada neatvērs tās klases, kurās ir mazāk par 10 bērniem. Tiesa, vai saglabāt šīs skolas, būs novadu ziņā. Par šādu ministrijas ieceri vēstījām vēl vasarā, kad viesojāmies Zasas vidusskolā. Jūnijā to absolvēja vien seši divpadsmitklasnieki, un arī 10. klasi nokomplektēt bija grūtības.

Otrdien izglītības ministre devās uz valdību ar gala piedāvājumu. 27 pa visu vidusskolu kopā – tas ir kompromiss ar Pašvaldību savienību. Strikti ņemot, desmit bērni klasē nozīmētu, ka vidusskolā jāmācas 3 x 10, tātad 30 skolēniem. Taču nolemts dot atkāpi, ja nu kādā gadā atnāk vien astoņi vai deviņi bērni.

Redzot, ka arī citiem ministriem iebildumu nav, valdības vadītāja šodien neviltoti uzelpoja. Cik skolām tas nozīmēs vidusskolas zaudēšanu, Pašvaldību savienība precīzi nezināja teikt. Jau šogad 10. klasi neatvēra 23 skolās. Ministrija lēš, ka nākamgad tādu varētu būt vēl 27. Pašvaldību savienība domā, ka mazāk.

Novadu vidusskolām dots pārejas periods. No 2018. gada pirmā septembra desmitklasnieku būs jābūt vēl vairāk, 12 vienā klasē. Dundure pauž, – tas būs arī laiks, lai pārliecinātos, vai Ministru kabineta noteikumi nav bijusi kļūda.

Skolas atver un slēdz pašvaldības, tāpēc vietvarām ļauts pašām uzturēt skolu kaut vai ar 5 bērniem klasē. Jēkabpils pusē vēl vasarā mums gan teica, ka novadam tādas naudas nav.