Latvijā daudzi jaunieši nemāk nedz nosaukt pirmo Valsts prezidentu, nedz Latvijas himnas autoru, liecina raidījuma Bez Tabu ielu interviju rezultāti. Līdzīgu ainu apliecina arī Latvijas vēstures vidusskolas eksāmenu atzīmes un universitāšu pasniedzēju vērojumi.
Raidījums Bez Tabu izgāja ielās, lai uzrunātu jauniešus un uzdotu viņiem, šķiet, vienkāršus jautājumus par Latvijas vēsturi – Ar ko Latvijai svarīgas brīvības cīņas?; Kā sauc Latvijas pirmo Valsts prezidentu?; Kas ir Latvijas himnas autors? Pārsteidzoši, bet šie jautājumi izrādījās cieti rieksti daudziem Rīgā sastaptajiem jauniešiem.
Komentējot bēdīgo situāciju, profesore Ilga Kreituse ceļ trauksmi, ka šāda nezināšana it nemaz neveicina tautas nacionālo apziņu un patriotismu. "No kā sākas patriotisms? No apziņas, kas es esmu, no kā es nāku un kas es varu būt. Ja mēs nezinām, kas mēs esam, savu vēsturi, tad mēs esam cilvēki bez piesaistes pie kādas vietas, bez sava lepnuma. Tad nevajag runāt par patriotismu," stāsta Ilga Kreituse, Rīgas Stradiņa universitātes profesore.
Viņa atzīst, ka Latvijas vēstures zināšanas jauniešiem, kas nāk studēt universitātē pēc vidusskolas, ir visai vājas. Daudzi neredz vajadzību zināt savu vēsturi. "Kāpēc man jāzina, kas tur 13. gadsimtā ir bijis? – man dažkārt vaicā jaunie studenti. Tad es saku – ja tu gribi dabūt Eiropas naudu līvu krasta apguvei, tad tev ir jāzina, kas tie līvi tādi ir," stāsta profesore.
