Kā melus atšķirt no patiesības? 2017. gada viedokļu virpulis sociālajos tīklos

Ziemeļkorejas ārlietu ministrs uz tvītu reaģēja ar paziņojumu, ka ka Tramps tikko kā pieteicis karu Ziemeļkorejai. Lai gan ŠĪS kaislības norima, notikums globālo procesu analītiķiem lika uzdot jautājumu, vai tiešām nākamais karš varētu izcelties sociālajos tīklos. STANDUP Dienvidkorejas valdība pat izveidojusi atsevišķu štata vietu cilvēkam, kurš seko līdzi Trampa "Tvitera" profilam, bet Krievija paziņojusi, ka Trampa tvītus uztver kā oficiālus ASV valdības paziņojumus. Tikmēr "Tviterim" nācās izplatīt paziņojumu, lai taisnotos, kāpēc nav bloķēta Trampa piekļuve portālam.

Jauno mediju sniegtās iespējas novērtējuši arī Latvijas politiķi. Priekšvēlēšanu laikā izplatot pikantu klipiņu portālos "Youtube" un "Facebook", diennakts laikā par slavenību izdevās kļūt Daugavpils domes deputātes amata kandidātei Svetlanai Lonskai. Ar nebijušu sparu sociālajos tīklos reklamējās visas partijas, bet politisko spēku tēriņu uzraugiem atlika vien noplātīt rokas.

Tomēr sociālie tīkli nonāca ne tikai zem korupcijas apkarotāju lupas. Valodas likuma izpildes uzraugu nežēlastībā krita viens no aktīvākajiem komunicētajiem sociālajos tīklos – Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš portālā "Facebook" izplatīja Rīgas domes paziņojumus dažādās valodās. Lieta nonāca līdz tiesai, kas nosprieda, ka pašvaldībai jālieto tikai un vienīgi latviešu valoda arī saziņā sociālajos tīklos.

Pēc pašvaldību vēlēšanām dažu minūšu laikā Latviju pāršalca ziņa, ka Saeimas deputāta mandātu noliks Artuss Kaimiņš – paziņojums par to parādījās paša Kaimiņa "Facebook" profilā. Izrādījās gan, ka politiķa profilu uzlauzuši nelabvēļi, lai gan pašos soctīklos izskanēja arī citas versijas.

Sociālo tīklu vilinājuma ēnas puses šogad izjuta jaunieši. Policija saņēma iesniegumu par nepilngadīgo iespējamu iesaistīšanos destruktīvās soctīklu izaicinājumu spēlēs, kurās jaunieši viens otru mudina sev nodarīt miesas bojājumus – graizīt rokas vai pat mesties zem auto riteņiem.

Seksuālās vardarbības skandāli Holivudā šogad izraisījis viļņa efektu sociālajos tīklos, kur sākās sociālo kampaņa ar mirkļbirku "MeToo" jeb "EsArī". Tās mērķis – veicināt to, lai no skapja iznāktu pēc iespējas vairāk seksuālās vardarbības upuru, šādi atklājot problēmas patiesos apmēru. Kampaņa atbalsojās arī Latvijā.

Nebeidzamais viedokļu virpulis sociālajos tīklos padara aizvien grūtāku melu atšķiršanu no patiesības. Tas sekmējis viltus ziņu uzvaras gājienu. Tieši sociālajos tīklos Kremļa propagandu, vai dažādu nepatiesību portālu vēstījumus izplatīt ir visvieglāk. Arī Latvijā veiktā pētījumā gūti pārliecinoši pierādījumi, ka arī mūsu valsts iedzīvotājiem viltus ziņu atpazīšana sagādā grūtības.

Eiropas Savienība draudējusi lielajiem sociālo mediju koncerniem ar bargiem sodiem, ja tie aktīvāk necīnīsies ar tajos izplatīto dezinformāciju un naida runu. Tomēr sociālo mediju pakļaušana aizvien stingrākai kontrolei paver arī filozofisku jautājumu, proti, kur ir robeža, kad cīņa pret viltus ziņām kļūst par cenzūru un ierobežo vārda brīvību? Uz to nākotnē būs jāatbild sabiedrībai kopumā.