Kaļ plānus vērienīgas rūpnīcas izveidei, lai vakcīnas ražotu Latvijā

Vai vakcīnas pret Covid-19 un, iespējams, arī citām kaitēm varētu ražot tepat Latvijā, kur ir gadu desmitiem attīstītas farmācijas tradīcijas? Nozares milži ir pārliecināti, ka tas ir ne tikai iespējams, bet arī jādara. Nepieciešamas lielas investīcijas, taču idejai vismaz sākotnējs atbalsts jūtams arī valdības līmenī. Februāra beigās bija uzsaukums dalībvalstīm no Eiropas Komisijas. Mērķis – noskaidrot, kādas ir iespējas izvērst Covid-19 vakcīnu ražošanu tepat vecajā kontinentā, kas patlaban potēšanā pamatīgi iepaliek iepretim, piemēram, ASV vai Apvienotajai Karalistei. Uz Eiropas Komisijas aicinājumu atsaukusies arī Latvija.

Iespējami divi varianti. Pirmais – investēt, lai pārkārtotu pašreizējo ražošanu specifiskajām drošības prasībām pošu sterilai pildīšanai. Laika ziņā tas varētu prasīt līdz gadam un nozīmētu, ka Latvija potenciāli iesaistītos preparāta tapšanas pēdējā fāzē, turklāt pirms tam būtu jāzina, kura ražotāja vakcīna tā ir, ko pildīt.

Mūsu farmācijas flagmaņi – "Olainfarm", "Grindex" un "Pharmidea" – piedāvā raudzīties plašāk un iesaistīties procesā jau soli iepriekš, proti, biotehnoloģiskajā daļā, kurā saražo aktīvo vielu. Piedāvājums veidot vērienīgu rūpnīcu.

"Latvijas farmācijas uzņēmumi skatās uz jauniem apvāršņiem, atsperas no savām vēsturiskajām zināšanām par sintētiskajām zālēm un skatās 20, 30 gadu apvārsnī uz priekšu," norāda "Pharmidea" līdzīpašnieks, Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas vadītājs Vitālijs Skrīvelis.

Farmācijas biotehnoloģijas Latvijā nepastāv jau gadu desmitiem, un tās atdzimšana, tai skaitā vakcīnu ražošanai, varētu prasīt aptuveni 80 miljonu eiro investīcijās un valdības atbalstu.

"Tas no tādas komplicētības viedokļa ir kā atomzemūdeni būvēt. Iedomājiet, ja Latvijā sāktu būvēt atomzemūdeni. Cik plaši vajadzētu iesaistīt," saka Skrīvelis.

Idejiski tā būtu publiskā-privātā partnerība, nepieciešamā palīdzība nebūtu tikai finansējums, iesaiste arī no veselības, zinātnes un pat ārlietu resora, kas palīdzētu runāt par vakcīnu tehnoloģijas nopirkšanu.

"Zinām, ka ir gatavi pārdot Krievijas valdība, "Sputnik V" . Jautājums tomēr, vai Eiropā un Amerikā kāds, kas kvalitatīvai, pārbaudītai, reģistrētai vakcīnai būtu gatavs pārdot tehnoloģiju, lai var ražot lokāli," norāda Skrīvelis.

Par lokālu ražošanu pašiem savā rūpnīcā iestājas arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Vakcīnas, antivielas, gēnu inženierija kopumā – iespēju daudz un māja, tā teikt, tukša nestāvētu arī tad, ja pašreizējā krīze jau būs beigusies pēc gadiem, kad ražotne tiktu pabeigta.

"Šādās ražotnēs var ļoti daudz ko ražot. Par to, ka tām būtu jāstāv bez darba, nevajadzētu uztraukties," saka Kalviņš.

Ekonomikas ministrs<a href="https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/vitenbergs-latvija-ir-gatava-iesaistities-covid-19-vakcinu-razosanas-procesa/" target="_blank" rel="noopener"> Jānis Vitenbergs</a> (KPV LV), pie kura farmācijas uzņēmumi vērsušies ar vēstuli, šonedēļ par vakcīnu ražošanu Latvijā apspriedās ar Eiropas iekšējā tirgus komisāru. Vitenbergs uzskata, ka naudu šādai rūpnīcai Latvijā, iespējams, varētu smelties patlaban aktuālajā Eiropas Atjaunošanas un noturības mehānismā un Briselē mūsu iniciatīvu potenciāli varētu atbalstīt.

" Es no komisāra sarunas laikā sapratu, ka ir ne gluži varbūt vilšanās, bet saprotam, ka ir bijušas lielas problēmas šajā Covid laikā un Eiropas Savienība nebija šim gatava. Jādara viss iespējamais, lai nākotnē mēs varētu būt gatavāki un tas varētu būt viens no risinājumiem," norāda Vitenbergs.

Arī Veselības ministrijā TV3 Ziņām pauda atbalstu iecerei par vakcīnu ražošanu Latvijā, nekonkretizējot gan vērienu. Nākamais solis stāstā ir mūsu uzņēmumu dalība Eiropas Komisijas diskusijā mēneša beigās. Tad lems par tālāko.